Kā jaunā nodokļu politika ietekmēs iedzīvotāju maciņus  (74)

Jaunā nodokļu politika paredz reformēt darbaspēka nodokļu un uzņēmuma ienākuma nodokļa (UIN) sistēmu.

Portāls "Delfi", izmantojot valsts nodokļu politikas pamatnostādnēs minēto un Finanšu ministrijas (FM) sniegto informāciju, apkopojis plānotās izmaiņas, kas jau nākamajos gados ietekmēs katra iedzīvotāja maciņu.

Kā iepriekš informēja FM, reformai ir vairāki pamatmērķi: valsts konkurētspējas un eksportspējas paaugstināšana, nevienlīdzības mazināšana un nodokļu ieņēmumu palielināšana līdz vienai trešdaļai no IKP apmēra. FM cer, ka, īstenojot nodokļu reformu, tiks panākts ekonomiskais izrāviens, kas noteikts Nacionālās attīstības plānā 2014. – 2020.gadam.

Tāpat ir plānots samazināt iedzīvotāju ienākumu nodokli (IIN) līdz 20%. Iedzīvotājiem, kuriem alga pārsniedz 45 tūkstošus eiro gadā, IIN saglabāsies līdzšinējā apmērā – 23%.

Dokuments paredz paaugstināt ar IIN neapliekamo diferencēto minimumu – līdz 250 eiro mēnesī. Proti, 250 eiro mēnesī ienākumiem līdz 440 eiro mēnesī.

Savukārt ienākumiem no 440 līdz 1000 eiro mēnesī neapliekamais minimums atbilstoši formulai pakāpeniski samazinās, līdz pie ienākumiem virs 1000 eiro mēnesī (2019. gadā ienākumiem virs 1100 eiro mēnesī) tas sasniedz 0 eiro.

Plānots arī paaugstināt atvieglojumu par apgādībā esošām personām līdz 250 eiro mēnesī, šobrīd atvieglojums ir 175 eiro mēnesī. Savukārt pensionāriem plānots neapliekamo minimumu paaugstināt līdz 300 eiro līdzšinējo 235 eiro vietā.

Proti, no ienākumiem līdz 55 tūkstošiem eiro gadā tiek veiktas visas VSAOI un tiek saņemti visi sociālās apdrošināšanas pakalpojumi. Ienākumiem no 55 tūkstošiem eiro līdz 95,1 tūkstotim eiro gadā tiek veiktas VSAOI vispārējā kārtībā, nodrošinot tikai pensiju apdrošināšanu 1. un 2. līmenī.

Savukārt no ienākumiem virs 95,1 tūkstošiem eiro gadā – sociālās apdrošināšanas iemaksas nav jāmaksā.

Plānots noteikt atbalstu ziedojumiem, paredzot UIN atvieglojumu par ziedojumiem sabiedriskā labuma organizācijām. Vienlaikus paredzot ierobežojumu: ar UIN neaplikt ziedoto summu, kas nepārsniedz 10% no iepriekšējā pārskata gada peļņas; vai ar UIN neaplikt ziedoto summu, kas nepārsniedz 3% no iepriekšējā pārskata gadā izmaksātās darba algas apmēra; vai pārskata gadā aprēķināto UIN par aprēķinātajām dividendēm var samazināt – noteiktā apmērā no ziedotās summas.

FM gan norāda, ka darbs ar ierobežojumu noteikšanu turpināsies tiesību aktu izstrādes laikā.

Piemēram, saimnieciskās darbības veicējiem IIN likme šobrīd ir 23%, bet, īstenojot jauno nodokļu politiku, tā būtu 20% apliekamajam ienākumam līdz 45 tūkstošiem eiro gadā un 23% apliekamajam ienākumiem virs 45 tūkstošiem eiro gadā.

Tādas pašas IIN likmes attieksies uz maksātājiem, kas gūst ienākumus uz uzņēmumu līguma pamata, bet nav reģistrējuši saimniecisko darbību, kā arī uz autoratlīdzību saņēmējiem, saglabājot likumā noteiktās normas.

20% IIN likme būs piemērojama ienākumam no nomas vai īres, nereģistrējot saimniecisko darbību (šobrīd IIN likme – 10%), kā arī ienākumam no kapitāla un kapitāla pieaugumam (izņemot dividendes, jo tās jau būs apliktas ar 20% ienākuma nodokļa likmi peļņas sadales brīdī).

Vienlaikus dokuments paredz uzlabot patenta maksas režīmu "dzīvesstila" uzņēmējiem, vienādojot likmes, vienkāršojot to samaksu un administrēšanu. Tāpat plānots ieviest brīvprātīgu risinājumu visiem, kursi maksā nodokli no apgrozījuma – saimnieciskās darbības ieņēmumu kontu.

Paredzēts sakārtot nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības un pārskatīt atsevišķu nekustamo īpašuma pielietojuma kategorijas, tāpat plānots par 30% paaugstināt azartspēļu nodokļa likmes automātiem un spēļu galdiem.

Pakāpeniski paaugstinās arī akcīzes nodokļa likmes, tostarp benzīnam, dīzeļdegvielai, cigaretēm, cigāriem, smēķējamai tabakai, alkoholam.

Tiks noteikti arī ierobežojumi IIN attaisnotajiem izdevumiem, tai skaitā gan procentuāls (50% no apliekamā minimuma), gan summārs (600 eiro gadā) ierobežojums kopējiem attaisnotajiem izdevumiem par ārstniecības un izglītības pakalpojumiem un ziedojumiem.

Vienlaikus tiks noteikts gan procentuāls (10% no gada apliekamā ienākuma), gan summārs (4000 eiro gadā) ierobežojums attaisnotajiem izdevumiem par iemaksām privātajos pensiju fondos un apdrošināšanas prēmiju maksājumiem.

Plānota arī VID PVN maksātāju reģistra sliekšņa samazināšana no 50 tūkstošiem eiro uz 40 tūkstošiem eiro.

Tāpat FM plānos ir pilnveidot piedziņas procesus, sodu politiku un nodokļu administrēšanas pasākumus.