Veselības darba grupā izskanēja daudz un dažādi priekšlikumi, bet viens no tiem, kas varētu risināt situāciju, bija Latvijas Celtnieku Arodbiedrības un Latvijas Būvuzņēmēju partnerības ierosinājums slēgt būvniecības nozarē ģenerālvienošanos par darba samaksu, informēja Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) priekšsēdētājs Egils Baldzēns.
Viņš vienlaikus piebilda, ka ģenerālvienošanās, nosakot zemāko pieļaujamo algu būvniecības nozarē apmēram 800 eiro apmērā, nodrošinātu nodokļu ieņēmumu pieaugumu, kā arī papildu ienākumus valsts sociālajā budžetā.
Baldzēns minēja, ka tāpat Veselības darba grupā tika runāts, kādi varētu būt "bonusi", lai spētu atbilstoši Darba likumam sapulcēt pietiekamu darba devēju pārstāvību, lai varētu būvniecības nozarē noslēgt ģenerālvienošanos. Ar laiku šādu vienošanos varētu noslēgt arī, piemēram, tirdzniecībā.
Atbilstoši Darba likumam, ja darba devēju organizācijas vai darba devēju organizāciju apvienības biedri kādā nozarē nodarbina vairāk nekā 50% darbinieku vai viņu preču apgrozījums vai pakalpojumu apjoms ir vairāk nekā 60% no nozares preču apgrozījuma vai pakalpojumu apjoma, ģenerālvienošanās, kuru noslēgusi darba devēju organizācija vai darba devēju organizāciju apvienība un darbinieku arodbiedrība vai darbinieku arodbiedrību apvienība, ir saistoša visiem attiecīgās nozares darba devējiem un attiecas uz visiem darbiniekiem, kurus nodarbina šie darba devēji.
Baldzēns norādīja, ka darba grupā izskanēja arī priekšlikumi, kas palielina nodokļu slogu darbiniekiem, ko arodbiedrība neatbalsta. "Vajag meklēt risinājumus veselības aprūpes nodrošināšanai gan pakalpojumiem, gan algām, bet to nevajadzētu darīt pamatā uz darbinieku rēķina," teica Baldzēns.
Viņš arī norādīja, ka finansējums veselības aprūpei ir nepieciešams, taču nedrīkst veidot regresīvāku nodokļu sistēmu, arī progresivitātes ziņā jādomā par to, lai netiktu kaitēts uzņēmumiem, kas godīgi saviem darbiniekiem maksā lielākas algas, kā arī veic nodokļu nomaksu.
Kā ziņots, premjera vadītā Veselības darba grupa turpinās diskusijas par veselības aprūpes sasaiti ar nodokļu nomaksu, 17. maijā žurnālistus informēja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).
Premjers atklāja, ka darba grupa nesprieda par konkrētu veselības nozares finansējuma avotu, tomēr tā bija vienisprātis, ka budžetā papildus resursi netiks meklēti. Viņš piebilda, ka plānotās reformas veselības finansējumā nenozīmēs izmaiņas nodokļos.
Līdz šim izskanējušas dažādas versijas par iespējamo finansējuma avotu veselībai, tostarp minēta sociālo iemaksu likmes palielināšana.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
