ES fondu apguve: pašvaldības arvien aktīvāk prasa aizdevumus VK

"Rekords bija marts, kad kopumā tika noslēgti 63 aizdevuma līgumi par gandrīz 50 miljoniem eiro. Maija pirmajās dienās ir noslēgti jau 49 līgumi. Līdz ar to tendence ir augšupejoša. Tas ir vērtējams pozitīvi, jo tie visi ir investīciju projekti, kuru priekšfinansēšanai pašvaldības pašlaik piesaista resursus," uzsvēra Āboliņš.

Viņš stāstīja, ka pašvaldību parāds jau vairākus gadus turas ap vienu miljardu eiro, jo, paralēli jaunu aizdevumu pieprasījumiem, notiek iepriekšējos gados ņemto aizdevumu atmaksa.

"Pašvaldību parāds, tādēļ, ka pamatā aizdevējs ir Valsts kase, jau ir iekļauts kopējā valsts parādā. Nav tā, ka ir aizņēmusies valsts un tad pašvaldības ir vēl pa virsu ar savu parādu. Mēs aizņemamies, lai aizdotu pašvaldībām," sacīja Āboliņš. Viņš arī atgādināja, ka budžeta likumā ir noteikts neto aizdevuma limits, kas nosaka, cik daudz Valsts kase pašvaldībām drīkst aizdot. Līdz ar to nav iespējama situācija, ka parāds nekontrolēti augtu.

"Turklāt ir tāda institūcija kā Pašvaldību aizņēmumu un garantiju pārraudzības padome, kura apstiprina katru pašvaldības aizņēmumu. Tostarp tiek vērtēta katras pašvaldības spēja parādus atdot. Ja kāda pašvaldība to nespētu, tad šīs saistības būtu jāpārstrukturē un valstij būtu jānāk talkā. Tad zināmi riski rastos. Taču, tā kā šis mehānisms paredz kontroli jau pirms aizņemšanās, riski ir minimāli," stāstīja Valsts kases pārvaldnieks.

Savukārt tādos gadījumos kā ar Mežaparka estrādes rekonstrukciju, kura faktiski izmaksās vairāk nekā tam bija paredzēts finansējums, pēc Āboltiņa teiktā pašvaldībām ir jāizšķiras par prioritātēm. "Ja ir bijusi kļūda plānošanā, rēķinot, cik resursu būs nepieciešams vienam projektam, tad tagad ir jāvērtē prioritātes. Ja prioritāte ir pabeigt šo projektu, tad pašvaldībai, visdrīzāk, būs jāatsakās no kādiem citiem projektiem. To vērtē arī Pašvaldību aizņēmumu un garantiju pārraudzības padome. Ja pašvaldība atnāk ar aizņēmuma pieprasījumiem desmit projektiem un katrā ir riski, ka summas var pieaugt, tad, visticamāk, atļaujas netiks dotas," sacīja Āboliņš.

Vienlaikus viņš atzina, ka pašlaik nav atlikuši privāti projekti, kuriem būtu izsniegti valsts galvojumi. "Vienīgais valsts galvojums, kurš vēl bija privātai kapitālsabiedrībai - "Latvijas Piens" -, pašlaik ir pilnībā pārfinansēts bez valsts galvojuma. Līdz ar to mums vairs nav saistību ne par vienu privātu kapitālsabiedrību, kura potenciāli nespētu pildīt savas saistības. Kopumā pašlaik valsts galvojumu portfeļa atlikums ir nedaudz virs 400 miljoniem eiro. Lielu daļu no tā veido galvojumi, kuri savulaik tika izsniegti par dažādu slimnīcu aizņēmumiem, Latvijas Olimpiskajai komitejai, "Altum", "Valsts nekustamajiem īpašumiem". Lielākoties tās ir valsts kapitālsabiedrības, un budžetā pretī ir paredzēta nauda galvoto kredītu atmaksai," teica Valsts kases pārvaldnieks.

Valsts kases dati liecina, ka šā gada pirmā ceturkšņa beigās pašvaldību parāds veidoja 1,058 miljardus eiro. 47% no aizņemtajiem līdzekļiem pašvaldības izlietojušas ar izglītību saistītiem projektiem, 22% teritoriju attīstības, bet 10% - kultūras un tūrisma projektiem. Budžeta likumā noteikts, ka 2017. gadā pašvaldības aizņēmumus drīkst palielināt par 334,5 miljoniem eiro.

Savukārt valsts galvojumi šā gada pirmā ceturkšņa beigās izsniegti par 422 miljoniem eiro. Šogad vēl plānots izsniegt galvojumus par 36 miljoniem eiro studiju un studējošo kredītiem.