"Vienotības" deputāti šo normu neatbalstīja, un koalīcijas deputāti apmainījās ar savstarpējiem pārmetumiem saistībā ar šo jautājumu. Savukārt opozīcijas deputāts Mārtiņš Bondars (LRA) nebalsoja, jo negribot piedalīties koalīcijas partneru "savstarpējo attiecību kārtošanā".
Komisijas vairākuma atbalstītais ierosinājums nosaka, ka par kredītiestādes likvidatoru nevarēs kļūt gadījumā, ja likvidators pēdējo divu gadu laikā pirms iecelšanas dienas ir bijis pilnvarojuma līguma attiecībās ar likvidējamas kredītiestādes kreditoru tā tiesiskajās attiecībās ar likvidējamo kredītiestādi. Līdzīgs ierobežojums noteikts arī administratoriem kredītiestāžu maksātnespējas procesos.
Šī ir komisijā iepriekš atbalstītā priekšlikuma precizēta redakcija, par kuru šodien vienojās deputātu vairākums.
Komisijas atbalstītā likumprojekta redakcija nozīmējot, ka nevarēs lemt par Armanda Rasas apstiprināšanu "Trasta komercbankas" maksātnespējas procesa administratora amatā. Savukārt Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) esot informējusi, ka sagatavots jauns saraksts ar pieciem kandidātiem, kas varētu uzņemties šos pienākumus, sacīja Budžeta komisijas vadītājs Jānis Vucāns (ZZS).
"Vienotības" deputāti šodien komisijā, balsojot par minētajiem priekšlikumiem un likumprojekta virzīšanu galīgajām lasījumam, bija pret vai atturējās. Laimdota Straujuma (V) savu nostāju pamatoja ar bažām, ka likuma grozījumi, iespējams, piemēroti konkrētai personai. Savukārt Ints Dālderis (V) akcentēja, ka šādi deputāti iejaucas tieši tiesas kompetencē, jo normas būs attiecināmas arī uz konkrētiem procesiem, kas jau iesākti.
Vucāns gan uzsvēra, ka šādas likuma izmaiņas "padarīs spēli tīrāku" un palīdzēs novērst jebkādas aizdomas par iespējamiem interešu konfliktiem. Komentējot to, ka normas attieksies arī uz iesāktiem procesiem, Vucāns situāciju salīdzināja ar sporta spēlēm - ja sportists lietojis dopingu, viņu varot diskvalificēt pirms sacensībām vai pēc, tomēr gala rezultātu tas nemainot.
Deputāts Imants Parādnieks (VL-TB/LNNK), kura sākotnējie priekšlikumi likumprojektam arī bija pamats šādām izmaiņām, pauda, ka deputāti pie Kredītiestāžu likuma izmaiņām sāka strādāt jau sen, pirms bija izvirzīta jauna administratora kandidatūra "Trasta komercbankas" maksātnespējas procesā.
Parādnieks akcentēja, ka administrators, kas nav pienācīgi pildījis pienākumus, no amata jāatceļ, bet jaunajām administratoram jābūt bez jebkādam aizdomām par interešu konfliktu. Lūgts komentēt "Vienotības" deputātu bažas, Parādnieks norādīja, ka tur ir "konkrētas intereses". Lūgts precizēt, viņš minēja iespējamo saistību ar cilvēkiem, kuri ieinteresēti virzīt konkrētu cilvēku administratora amatam "Trasta komercbankas" procesā.
Saeima par Kredītiestāžu likuma grozījumiem varētu lemt nākamnedēļ, 1.jūnijā.
Kā ziņots, Eiropas Centrālā banka pēc FKTK ierosinājuma 2016.gada marta sākumā anulēja "Trasta komercbankas" licenci, bet marta vidū Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa atzina "Trasta komercbanku" par likvidējamu un par bankas likvidatoru iecēla zvērinātu advokātu Ilmāru Krūmu.
FKTK padome vērsusies tiesā ar pieteikumu par Krūma atcelšanu no administratora pienākumu pildīšanas, ko tiesa skatīs 29.maijā.. Vienlaikus FKTK bija lūgusi tiesu lemt par Rasas apstiprināšanu "Trasta komercbankas" maksātnespējas procesa administratora amatā.
Laikraksts "Diena" 18.maijā vēstīja, ka koalīcijas padomes sēdē "Vienotības" vadība vērsusi partneru uzmanību uz notikumu saistībā ar "Trasta komercbanku" sakritību ar komisijā atbalstītajiem Parādnieka priekšlikumiem. "Ir pilnīgi skaidrs, ka šie grozījumi ir uzrakstīti konkrētai situācijai, konkrētai bankai un konkrētai personai. Tā ir tāda bezprecedenta iejaukšanās Finanšu un kapitāla tirgus komisijas un tiesu varas kompetencē," laikrakstam pauda Smiltēns. Viņš arī esot aicinājis VL-TB/LNNK padomāt, kā šis notikums var atsaukties uz labējo partiju reputāciju pirms pašvaldību vēlēšanām.
Savukārt Parādnieks skaidroja, ka viņa priekšlikums ir sagatavots, ņemot vērā Maksātnespējas procesa administratoru asociācijas ierosinājumus, taču tā mērķis esot novērst interešu konfliktu amatpersonas darbībā un šīs normas attiekšoties uz visiem vienādi.
Vēlāk viņš piebilda, ka Rasa varētu būt saistīts ar "Vienotības" atbalstītājiem. Savukārt Smiltēnam par to nekas nebija zināms, un šo cilvēku viņš arī nepazīstot. Taču teiktajā politiķis saskata uzbrukumu kā labāko aizstāvēšanās veidu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
