Eiropas Komisija redz riskus Latvijas nodokļu reformā  (50)

Eiropas Savienības (ES) fiskālās disciplīnas noteikumi nosaka, ka Latvijas strukturālais deficīts 2018.gadā nedrīkst pārsniegt 1,7% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Tomēr Latvijas Stabilitātes programmā iekļauts nominālais deficīts - 1,6% no IKP.

EK uzsver, ka īstenojot nodokļu reformas pasākumus un neatrodot tiem pietiekamus kompensējošos mehānismus, strukturālais deficīts 2018.gadā var sasniegt 2,4% no IKP, kas ir būtiska novirze.

Ekonomikas padomnieks EK pārstāvniecībā Latvijā Mārtiņš Zemītis norādīja, ka EK ieskatā nodokļu reforma zināmā mērā ir pamatota un tur ir iekļautas vairākas labas lietas, bet tās ir dārgas un potenciāli apdraud Latvijas fiskālo disciplīnu. "Reforma ir procikliska, tā ir papildus stimuls ekonomikai brīdī, kad arvien aktīvāk atsākas kreditēšana un ekonomikā ieplūst ES fondi. Ekonomika jau tā uzsilst, bet ar nodokļu reformu tā tiks sildīta vēl vairāk. EK ir bažas, vai tagad ir īstais brīdis šādai stimulācijai," norādīja Zemītis.

EK savā ziņojumā norāda, ka Stabilitātes programmā Latvija pieteica nodokļu reformu, kuras galvenie pasākumi ir šādi: samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa pamatlikmi no 23% līdz 20%, palielināt neapliekamo minimumu atkarībā no ienākumu līmeņa, ieviest 0% ienākumu nodokļa likmi uzņēmumu reinvestētajai peļņai un vienādot kapitāla nodokļa likmes 20% apmērā.

Reformu pasākumi valsts budžetam izmaksās aptuveni 1,8% no IKP, daļēji to kompensēs ieņēmumu palielināšanas pasākumi 0,6% apmērā no IKP (neņemot vērā neatšifrētus nodokļu saistību izpildes uzlabošanas pasākumus 0,2% apmērā no IKP).

EK norāda, ka visdārgākais pasākums ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes samazinājums no 23% līdz 20% (0,9% no IKP), kas kā regresīvs pasākums ir arī izdevīgāks iedzīvotāju grupām ar augstākiem ienākumiem. 0% nodokļa likmes ieviešana reinvestētajai peļņai īstermiņā nozīmē būtisku ieņēmumu samazinājumu (0,7% no IKP 2018. gadā).

Paredzētā Latvijas nodokļu reforma ir izdevīga uzņēmumu īpašniekiem un, paredzams, būs īpaši regresīva, ņemot vērā iedzīvotāju ļoti lielo mantisko nevienlīdzību, uzsver EK. Neapliekamā minimuma progresīvai palielināšanai atkarībā no ienākumu līmeņa būs ievērojams pozitīvs efekts ienākumu pārdalē no augstu ienākumu segmenta pie iedzīvotājiem ar maziem un vidējiem ienākumiem (0,2% no IKP samazinājums).

EK norāda, ka nodokļu reformas pasākumi samazina salīdzinoši augsto nodokļu īpatsvaru zemu atalgotiem darba ņēmējiem aptuveni līdz ES vidējam līmenim. To galvenokārt plānots panākt, palielinot maksimālo neapliekamo minimumu, kā arī - mazākā mērā - samazinot iedzīvotāju ienākuma nodokļa pamatlikmi. Tomēr EK norāda, ka no iedzīvotāju ienākuma nodokļa izmaiņām lielāku labumu gūst mājsaimniecības ar vidējiem un lieliem ienākumiem.

Stabilitātes programma nodokļu reformas rezultātā paredz palielināt kopējo valsts budžeta deficītu no 0,8% no IKP 2017.gadā līdz 1,6% no IKP 2018.gadā, kam sekos uzlabojums, deficītam samazinoties līdz 0,5% no IKP 2020.gadā. Stabilitātes programmā tiek pieņemts, ka nodokļu reformai būs ļoti spēcīga pozitīva makroekonomiskā ietekme, kas EK šķiet diezgan optimistisks pieņēmums gan attiecībā uz ekonomikas, gan fiskālo prognozi.