Atzinums no Eiropas Komisijas (EK) par plānoto nodokļu reformu nav bijis, tāpēc nav saprotams, kā EK pārstāvniecība Latvijā izplata savas ziņas, šodien pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Raimondu Vējoni sacīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).
Premjers norādīja, ka atzinumu par EK izteikumu pamatotību šobrīd nav iespējams dot. "Latvijas konsultācijas tālāk un kaut kādas runas par atzinumiem var būt tikai rudenī. Nevar būt divas dažādas EK - viena Briselē, bet otra Rīgā," teica Kučinskis.
Tikmēr Vējonis pagaidām atturējās izdarīt kādus secinājums par EK pausto, jo vēlas redzēt oficiālu dokumentu, taču šāda dokumenta vēl neesot. "Ja no EK puses ir kādi pārmetumi, tad jāredz, kādi tie ir, un tur nevarētu būt nekādi pārmetumi attiecībā uz nodokļu reformas pamatnostādnēm, jo tās vēl nav nekādā mērā vērtētas, bet tika pieņemtas tikai pirms divām nedēļām," uzsvēra Valsts prezidents.
Viņš uzskata, ka darbs pie nodokļu reformas valdībai ir ļoti būtisks uzdevums, tādēļ jārealizē konkrēti likumu grozījumi, lai visiem būtu skaidrs, kādi būs iespējamie nodokļu ieņēmumi, kādi varētu būt nodokļu ieņēmumu zaudējumi un kā tiks finansētas galvenās jomas - drošība, veselība un izglītība.
Vēlāk Kučinskis skaidroja, ka šis ir EK ziņojums par stabilitātes programmu, bet reformas vērtējums būs pieejams rudenī. Turklāt finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) tikusies ar atbildīgo eirokomisāru, un būtisku iebildumu pret reformu no EK puses pagaidām neesot.
Valdības vadītājs arī uzsvēra, ka līdz rudenim, kad būs EK atzinums par reformu, var rīkoties dažādi - plānot pašreizējā reformas piedāvājuma īstenošanu vai arī "taisīt atkāpi", proti, sagatavot arī rezerves variantu. Viņš gan pagaidām atturējās komentēt savu nostāju šajā jautājumā.
Kā vēstīts, EK veiktais Latvijas fiskālo plānu - iecerētās nodokļu reformas - novērtējums liecina par būtiskas novirzes risku no Stabilitātes un izaugsmes pakta prasībām 2018.gadā. Eiropas Savienības (ES) fiskālās disciplīnas noteikumi nosaka, ka Latvijas strukturālais deficīts 2018.gadā nedrīkst pārsniegt 1,7% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Tomēr Latvijas Stabilitātes programmā iekļauts nominālais deficīts - 1,6% no IKP.
EK uzsver, ka īstenojot nodokļu reformas pasākumus un neatrodot tiem pietiekamus kompensējošos mehānismus, strukturālais deficīts 2018.gadā var sasniegt 2,4% no IKP, kas ir būtiska novirze.
Ekonomikas padomnieks EK pārstāvniecībā Latvijā Mārtiņš Zemītis norādīja, ka EK ieskatā nodokļu reforma zināmā mērā ir pamatota un tur ir iekļautas vairākas labas lietas, bet tās ir dārgas un potenciāli apdraud Latvijas fiskālo disciplīnu. "Reforma ir procikliska, tā ir papildus stimuls ekonomikai brīdī, kad arvien aktīvāk atsākas kreditēšana un ekonomikā ieplūst ES fondi. Ekonomika jau tā uzsilst, bet ar nodokļu reformu tā tiks sildīta vēl vairāk. EK ir bažas, vai tagad ir īstais brīdis šādai stimulācijai," norādīja Zemītis.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
