SVF: neveicot strukturālas reformas, Latvijas ekonomikas izaugsme vidējā termiņā varētu būt ierobežota  (4)

Viņš atzina, ka krīzes atstātās rētas un tautsaimniecības problēmas varētu ierobežot Latvijas izaugsmi turpmākajos gados. Kopš finanšu krīzes tādi faktori kā paaugstināta nenoteiktība, vāja komersantu finansiālā situācija un strikti kreditēšanas nosacījumi mazajiem un vidējiem uzņēmumiem ir sastopami daudzās valstīs. Šie faktori kopā ar tautsaimniecības problēmām, piemēram, demogrāfiskajiem izaicinājumiem varētu ierobežot Latvijas ekonomikas izaugsmi vidējā termiņā 3% apmērā gadā.

Vienlaikus, pēc viņa teiktā, apņēmīga politika varētu paātrināt izaugsmi un konverģenci. To iespējams paveikt, īstenojot strukturālas un institucionālas reformas, tostarp aizstāvot īpašumtiesības, reformējot tieslietu un maksātnespējas jomu un palielinot finanšu pakalpojumu pieejamību, lai veicinātu investīcijas. Tāpat jānodrošina lielāki publiskie ieguldījumi infrastruktūrā un cilvēkresursos, kā arī nepieciešamas izmaiņas, kas mazinātu strukturālo bezdarbu, tādējādi attiecīgi mazinot demogrāfisko problēmu iespaidu uz tautsaimniecību. Latvijai arī jābūt uzmanīgai, lai atalgojuma pieaugums nepārsniegtu produktivitātes kāpumu.

Tāpat Kelmansons pauda, ka Latvijas ekonomikas pamatelementi ir spēcīgi, taču nepieciešams turpināt piesardzīgu un līdzsvarotu politiku, lai saglabātu izaugsmi un pagātnē gūtos konkurētspējas ieguvumus. Jāturpina arī cīņa ar ēnu ekonomiku.

Pēc Latvijas ekonomikas izaugsmes palēnināšanās pērn, kas bija skaidrojama ar gauso Eiropas Savienības līdzekļu apgūšanu un investīciju samazināšanos, tā patlaban paātrinās un šogad sasniegs aptuveni 3,25%. Šo augšupeju veicinās investīciju pieaugums, stabilais iedzīvotāju patēriņš un eksporta sniegtais atbalsts.

Vienlaikus SVF pārstāvis piebilda, ka ilgstoša ekonomikas izaugsmes palēnināšanās lielākajās tirdzniecības partnervalstīs, jo sevišķi eiro zonā, varētu negatīvi ietekmēt Latvijas tautsaimniecības izaugsmi. Tikmēr ģeopolitiskais saspīlējums vai traucējumi finanšu tirgos var būtiski ietekmēt finanšu sektoru, kas spēlē nozīmīgu lomu ekonomikas izaugsmes atbalstīšanā un stabilitātes saglabāšanā.

SVF ieskatā nepieciešams turpināt stabilu un līdzsvarotu politisko lēmumu pieņemšanu, īstenot ambiciozas reformas, kā arī finanšu sektoru noregulējumu un uzraudzību, lai mazinātu riskus un nodrošinātu pamatus nākotnes izaugsmei. Piesardzīgas makroekonomikas politikas ir vēl svarīgākas pieaugošu patēriņa cenu vidē, lai nodrošinātu konkurētspēju vienotās valūtas savienībā.

Kelmansons atzīmēja, ka banku sistēma joprojām ir pietiekami kapitalizēta, likvīda un rentabla, bet Latvijas ilgstošais kreditēšanas stagnācijas periods ir noslēdzies. Kreditēšana ir nozīmīga vidēja termiņa ekonomikas izaugsmes atbalstīšanai, bet saprātīgus standartus nepieciešams saglabāt.

SVF ekspertu kārtējā vizīte Rīgā norit no 18.maija līdz 31.maijam. Valūtas fonda pārstāvji Latviju pēcprogrammas uzraudzības ietvaros apmeklē divas trīs reizes gadā.