Kopumā ministrijas papildu no nākamā gada budžeta prioritārajiem pasākumiem, kas iepriekš tika apzīmēti ar terminu "jaunās politikas iniciatīvas", prasa 759,5 miljonus eiro.
Visvairāk - 271,77 miljoni eiro - prioritāro pasākumu nodrošināšanai nepieciešami Veselības ministrijai, kam seko Satiksmes ministrija ar 131,28 miljoniem eiro, Ekonomikas ministrija ar 116,7 miljoniem eiro, Iekšlietu ministrija ar 65,63 miljoniem eiro, Izglītības un zinātnes ministrija ar 48,1 miljonu eiro un Labklājības ministrija (LM) ar 47,4 miljoniem eiro. Tiesa, LM no valsts speciālā budžeta vēlas papildu 3,7 miljonus eiro.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai prioritārajiem pasākumiem nākamgada papildu nepieciešami 18 miljoni eiro, Kultūras ministrijai - 10,5 miljoni eiro, Ārlietu ministrijai - 10,1 miljons eiro, Zemkopības ministrijai - 9,82 miljoni eiro, Tieslietu ministrijai - 8,9 miljoni eiro, bet Finanšu ministrijai - 7,2 miljoni eiro.
No iestādēm vislielāko finansējumu prioritārajiem uzdevumiem prasa Latvijas Radio un Latvijas Televīzija - 6,4 miljonu eiro apmērā, kam seko Sabiedrības integrācijas fonds ar 934 358 eiro un prokuratūra - 510 626 eiro.
Papildu finansējumu prioritāro pasākumu finansēšanai no nākamā gada budžeta neprasa Aizsardzības ministrija, Valsts prezidenta kanceleja, Saeima, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija, Pārresoru koordinācijas centrs, Centrālā vēlēšanu komisija un Centrālā zemes komisija.
FM norādīja, ka tas, cik papildu nauda ministrijām nākamgad būs pieejama, būs zināms šā gada augustā. Līdz augustam FM atjaunos ekonomikas izaugsmes prognozes, ieņēmumu prognozes, kā arī pārskatīs nozaru ministriju izdevumus - tādējādi, aprēķinot arī iespējamo fiskālo telpu 2018.gadam.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
