200 miljonu meklējumi veselībai: sociālās iemaksas trūkstošo 'nesedz'; eksperti atgriežas pie PVN  (148)

Lai atrastu naudu veselības aprūpei, gadu laikā parādījušās dažnedažādākās idejas, tostarp piemērojot lielākus nodokļus veselību bojājošām precēm. Māra Kučinska (ZZS) vadītājā valdībā kā reālākie varinati sākotnēji tika minēta valsts obligātā veselības apdrošināšana un pievienotās vērtības nodokļa (PVN) palielināšana.

Pašlaik kā ticamākā tiek minēta sociālo iemaksu likmes palielināšana par vienu procentpunktu, sloga palielinājumu dalot uz pusēm starp darba devēju un darba ņēmēju. Ņemot vērā, ka liela daļa strādājošo neveic sociālās iemaksas, plānots ieviest arī minimālo maksājumu 10-20 eiro apmērā, ko varētu izmantot mikrouzņēmumu darbinieki vai patentmaksu maksātāji.

Jāpiebilst, ka iepriekš izskanējis, ka veselības nozarei nepieciešams papildu finansējums 200 miljonu eiro apmērā. Saskaņā ar Finanšu ministrijas aprēķiniem, palielinot valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) likmi par vienu procentpunktu – darba ņēmējam no 10,5% līdz 11%, darba devējam – no 23,59% līdz 24,09% – 2018. gadā iespējams gūt papildu 72,9 miljonus eiro, 2019. gadā – 84,2 miljonus eiro, bet 2020. gadā – 89,4 miljonus eiro.

Savukārt PVN standartlikmes palielināšana par vienu procentpunktu budžetā radītu papildu 100-110 miljonus eiro, kas nozīmē, ka nozares finansēšanai būs jāmeklē vēl citi risinājumi.

Portāls "Delfi" skaidro, kā piedāvātos risinājumus veselības aprūpes finansējuma palielināšanai vērtē eksperti un uzņēmēji.

Premjera Māra Kučinska (ZZS) vadītā darba grupa piedāvāja koalīcijai divus variantus, kā palielināt finansējumu veselības nozarei – obligāto sociālo apdrošināšanu sasaistīt ar minimālajām sociālajām iemaksām un novirzīt veselības aprūpei 1,5% no sociālā budžeta, to kompensējot, par vienu procentpunktu paaugstinot pievienotās vērtības nodokli (PVN) vai arī ieviest obligāto veselības apdrošināšanu ar ikmēneša maksājumu.

Saskaņā ar aģentūras LETA vēstīto kā kompensējoši mehānismi piedāvāti arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) lielāka progresivitāte un iespēja atlikt IIN likmes samazināšanu par pusgadu – līdz nākamā gada jūlijam.

"Swedbank" galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks portālam "Delfi" skaidro, ka PVN priekšrocība ir tā, ka to ir salīdzinoši viegli iekasēt un to maksā visi iedzīvotāji. "Kā alternatīva tiek minēta iespēja par procentpunktu palielināt valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) likmi. VSAOI problēma ir tā, ka tas palielina darbaspēka izmaksas un tāpēc mazina arī eksportētāju konkurētspēju jeb uzņēmumu un iedzīvotāju spēju pelnīt. Turklāt to maksā tikai tie, kas strādā algotu darbu un tādā gadījumā pārējie iedzīvotāji šādi veselības finansēšanā nepiedalās, bet tie, kas dzīvo ēnu ekonomikā un no VSAOI maksāšanas izvairās kā arī tās grupas, kas izmanto atvieglotus nodokļu režīmus, maksāšanā nepiedalās. Tāpēc atrauti uz vienu vai otru risinājumu skatīties nevar – tas jāvērtē kopā ar citām izmaiņām," viņš klāsta.

Kazāks arī uzsver – diskusija par veselības nozari vēl nebeigsies, jo nav skaidrs, cik plaša veselības sektora reforma būs un cik tas viss maksās.

Vienlaikus Kazāks uzsver, ka nodokļu diskusijā publiski pārāk daudz tiek runāts par detaļām, un rodas sajūta, ka pat speciālistam nav skaidrs, kas un kā notiek, kāds īsti ir apspriežamais piedāvājums. "Pašlaik publiski vienkārši ir par daudz trokšņa, lai saprastu, kas notiek," viņš min.

Domnīcas "Certus" vadītājs Vjačeslavs Dombrovskis (attēlā) portālam "Delfi" klāsta, ka PVN palielināšana ir tīri politisks jautājums. "Ja vēlētāju vairākums uzskata, ka finansējumu veselības nozares jāpalielina par šo summu, vienlaicīgi saprotot, ka vēlētājiem par to arī būs jāmaksā augstāki nodokļi, tad demokrātijā valdībai šo vēlētāju pieprasījumu arī vajadzētu apmierināt. Līdz ar to šīs ir jautājums par vairākuma gribu," viņš minēja, uzsverot, ka patēriņa nodokļu palielināšanai būs vismazākais negatīvais efekts uz uzņēmējdarbību un ēnu ekonomiku.

"Tādēļ labāk fokusēties uz PVN un akcīzes nodokļiem, nevis uz ienākuma nodokļiem," klāsta Dombrovskis.

Baltijas Starptautiskā ekonomikas politikas studiju centra (BICEPS) pētniece Anna Zasova savukārt vērš uzmanību uz to, ka PVN palielināšanai ir regresīva ietekme, kas nozīmē, ka to vairāk izjūtīs trūcīgie iedzīvotāji. "PVN ir patēriņa nodoklis un, ņemot vērā, ka trūcīgākie iedzīvotāji patērē lielāko savu ienākumu daļu, PVN palielināšana vairāk skars tieši mazāk nodrošinātās iedzīvotāju grupas," viņa skaidro.

Zasova vērš uzmanību uz to, ka daudzās valstīs tiek piemērota samazināta PVN likme tām precēm, kas veido lielāko izdevumu daļu trūcīgo iedzīvotāju patēriņa grozā, tādā veidā palīdzot samazināt PVN regresivitāti. "Piemēram, daudzās Eiropas Savienības valstīs samazināta likme tiek piemērota pārtikai. Latvijā pārtikas produktiem (izņemot specializētus zīdaiņiem paredzētus produktus) tiek piemērota standarta PVN likme, un, ja plānotā PVN likmes palielināšana skars arī pārtikas preces, tad izdevumu palielinājumu visvairāk izjutīs trūcīgākie iedzīvotāji," viņa min.

Vienlaikus jāņem vērā arī tas, ka zemāku ienākumu valstis salīdzinoši vairāk paļaujas uz PVN kā budžeta ienākumu avotu, jo PVN ir vieglāk iekasēt. Bagātākās valstīs, kurās labāk "prot" iekasēt nodokļus, nozīmīgāku budžeta ieņēmumu daļu veido citi nodokļi. "No šāda viedokļa skatoties ir skaidrs, kāpēc PVN šķiet pievilcīgs papildus ieņēmumu avots veselības nozares izdevumu finansēšanai – PVN ir vieglāk iekasēt. Bet jāatceras, ka viens no Valsts nodokļu politikas pamatnostādņu mērķiem ir palielināt nodokļu sistēmas progresivitāti – ar šādu nolūku ir plānots palielināt neapliekamo minimumu un samazināt IIN likmi strādājošajiem ar zemākiem ienākumiem, un šajā kontekstā PVN likmes celšana ir solis atpakaļ," vērtē Zasova.

Uzņēmēju viedokļi par finansējuma avotiem veselības aprūpei atšķiras.

SIA "Klasmann–Deilmann Latvia" valdes loceklis Dans Čiščakovs pauž gandarījumu, ka valdība nopietni cenšas beidzot atrast risinājumu veselības aprūpes pilnvērtīgai finansēšanai.

"No pēdējā laikā apspriestajiem vairākiem līdzekļu iegūšanas avotiem valsts veselības apdrošināšana, manuprāt, ir ilgtspējīgākais, jo tas nebūs vienreizējs pasākums. Protams, šis risinājums nākotnē varētu būt pilnveidojams, taču to var atbalstīt tieši kā sistēmisku risinājumu," viņš min.

Tiesa gan, vispirms esot jāpārliecinās, ka veselības apdrošināšana samazinās rindas pie ārstiem un vajadzības gadījumā jebkurš darbinieks kā pacients saņems mūsdienīgu un efektīvu ārstēšanu. "Varu atgādināt Ārvalstu investoru padomes Latvijā, kuras biedrs ir arī mūsu uzņēmums, pausto nostāju, ka papildus līdzekļi veselības aprūpei ir jāpiešķir, taču reizē ir arī jāuzlabo šo līdzekļu izlietošanas efektivitāte," viņš norāda.

AS "Latvijas Finieris" padomes priekšsēdētājam Uldis Biķis portālam "Delfi" klāstīja, ka papildu finansējuma meklējumi veselības aprūpei jāskata kopumā ar nodokļu reformu: "Ja meklē papildu līdzekļus veselības aprūpei, bet negrib ietekmēt nodokļu reformas pamatlietas, tad finansējums jāmeklē ārpus šīs reformas, proti, neaiztiekot iedzīvotāju ienākuma nodokli, sociālās iemaksas un uzņēmumu ienākuma nodokli".

Uzņēmēju ieskatā papildu līdzekļi meklējami patēriņa nodokļu pusē. Biķis min – ekonomiskā aktivitāte pieaug, vērojams arī mēreni straujš darba samaksas pieaugums, kas nozīmē, ka līdzekļus iespējams rast, pārskatot patēriņa nodokļus. Tas, vai palielināt PVN, gan ir politiska izšķiršanās, viņš skaidro.

Vienlaikus, piešķirot papildu finansējumu, tiek rosināts veselības aprūpes pakalpojumus sasaistīt ar darbaspēku nodokļu nomaksu. "Tas varētu mainīt iedzīvotāju attieksmi – nevis sodot vai kaut ko ierobežojot, bet signalizējot, ka nodokļu nomaksa tiek ņemta vērā," saka Biķis.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) un Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) iepriekš aicināja turpināt nodokļu reformu, kas paredz darbaspēka un kapitāla nodokļu izlīdzināšanu.