Tiek uzsvērts, ka kredītu piešķiršana apmēros, kas būtiski pārsniedz ķīlu patiesās vērtības, neskaidrais ņemto ķīlu juridiskais statuss, kā arī vājais darījumu juridiskais noformējums būtiski samazinājuši atgūtās kredītu summas un radījuši valstij ievērojamus zaudējumus.
Par to, ka "Parex bankā" ir bijusi pārdomāta un sabalansēta kredītu izsniegšanas politika neliecinot arī fakts, ka 15 lielākie kredīti veidoja gandrīz 40% no visiem "Reverta" bilancē atstātajiem problemātiskajiem aktīviem un 50% no "Reverta" bilancē atstātā problemātisko kredītu portfeļa 2010. gada 1. augustā. Šie skaitļi rada pamatotas šaubas par "Parex banka" kredītpolitiku un lēmumu pieņemšanu, norāda "Reverta".
Piedāvājam "Reverta" sagatavoto infografiku par "Parex" izsniegtajiem kredītiem, kuru naudu valstij, iespējams, tā arī atgūt neizdosies.
"Delfi" jau ziņoja, ka Augstākajai tiesai (AT) atsakoties ierosināt kasācijas tiesvedību, stājies spēkā bijušajiem "Parex bankas" īpašniekiem Valērijam Karginam un Viktoram Krasovickim nelabvēlīgs spriedums prasībā pret valsti Finanšu ministrijas personā un AS "Reverta" par 2008. gadā slēgto ieguldījuma līgumu.
AT Civillietu tiesu palāta pagājušā gada novembrī pilnībā noraidīja Kargina un Krasovicka prasību pret valsti Finanšu ministrijas personā un AS "Reverta" par 2008. gadā slēgto ieguldījuma līgumu. 2014. gada sākumā arī Rīgas apgabaltiesa noraidīja šo prasību.
Jau ziņots, ka 2010. gada augustā notika "Parex bankas" labo aktīvu pāreja uz jaunizveidoto "Citadele banku". Kopš tā brīža "Parex banka" darbojas kā risinājuma banka, kuras galvenais uzdevums ir valsts ieguldījumu maksimāla atgūšana noteiktajā termiņā. Tagad tai vairs nav bankas licences, un tā ir pārdēvēta par "Revertu".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!