Niecīgas izredzes, augstas izmaksas – Kāpēc Latvija pēc 'Brexit' nekļūs par mājvietu ES aģentūrām  (101)

Aptuveni 20 dalībvalstis paudušas vēlmi kļūt par EMA galveno bāzi, bet sešas izteikušas vēlmi kļūt par EBA jauno mājvietu.

Latvija rūpīgi izvērtēja savas iespējas pieteikties par jauno EMA mītnes vietu, portālam "Delfi" apliecina ZVA preses pārstāve Dita Okmane. Tieši ZVA, kā norāda Veselības ministrija (VM), vadīja diskusijas par iespējām arī Latvijai kļūt par EMA jauno mājvietu.

"Jautājums tika vērtēts, iesaistoties gan Zāļu valsts aģentūrai, gan Veselības ministrijai, un tika iesaistītas arī citas ministrijas – Ekonomikas ministrija un Ārlietu ministrija. Izvērtējuma pamatā bija kritēriji, kas izvirzīti jaunajai EMA mītnei. Līdzās tādiem nosacījumiem kā piemērotas biroja telpas ap 900 darbiniekiem un izmitināšana darbinieku ģimenēm, kas nozīmē arī starptautiskās skolas, bērnudārzus bērniem visās Eiropas Savienības valodās, bet vismaz angļu, darba vietas dzīvesbiedriem, veselības aprūpi un citus sociāla rakstura jautājumus, liela nozīme bija arī atrašanās vietai un infrastruktūrai, piemēram, mītnes vietai vēlams atrasties divu stundu lidojuma attālumā no citām Eiropas galvaspilsētām," skaidro Okmane.

"Tāpat izvērtēšanas procesā svarīgs kritērijs ir augsti kvalificētu darbinieku viegla pieejamība lokālajā darba tirgū. Vēl viens aspekts – EMA zinātnisko komiteju darbā ir iesaistīti līdz 36 000 dažādu valstu ekspertu, kas ierodas EMA uz sanāksmēm regulāri, reizi mēnesī. Tāpēc jaunajai mītnes vietai jāizceļas ar augstiem drošības standartiem, labu viesnīcu nodrošinājumu, ātru sabiedriskā transporta tīklu, īpaši starp EMA biroju un lidostu. Pēc būtības šos kritērijus spēj izpildīt tikai Eiropas Savienības metropoles," aģentūras viedokli pauž Okmane.

Viņa norāda, ka, izvērtējot situāciju, Latvijas puse secināja, ka iespēja Rīgai tikt izvēlētai starp citām 20 Eiropas galvaspilsētām, ņemot vērā kritērijus, ir zema.

"Līdz ar to tika pieņemts lēmums neieguldīt resursus lobēšanas procesā zinot, ka iespējas Rīgā izmitināt EMA ir samērā niecīgas. Kā zināms, katra ES dalībvalsts, kura vēlas būt par EMA mītnes vietu, veic nopietnu savas pozīcijas popularizēšanas kampaņu, gan izmantojot diplomātiskos kanālus, gan publiskajā telpā," stāsta Okmane.

Tāpat iepriekš intervijā Latvijas radio arī VM valsts sekretārs Kārlis Ketners norādīja, ka, ņemot vērā veselības nozares zemo finansējumu, nolemts neieguldīt līdzekļus lobija kampaņā.

Sarunā ar "Delfi" līdzīgi argumentus par nepieteikšanos konkursā par jauno EBA mājvietu klāstīja Ārlietu ministrijas (ĀM) pārstāvji.

"Jautājums ir vērtēts un diskutēts atbildīgajās ministrijās, un līdz šim neesam saņēmuši informāciju par interesi uzņemt Latvijā Eiropas Banku iestādi," informē ministrijas preses pārstāve Vita Dobele.

"Ir jāņem vērā, ka pastāv noteikti kritēriji, tai skaitā, infrastruktūras un izglītības jomā, kas uzņemošai valstij ir jānodrošina. Viens no tādiem jautājumiem Latvijā ir Eiropas skolas atvēršana Eiropas institūciju darbinieku bērniem," sacīja Dobele.

Tiesa gan, Latvijā jau atrodas viena ES iestāde, kas atbildīga par konkrētas jomas regulēšanu visās 28 dalībvalstīs. 2011. gadā Rīgā durvis vēra ES valstu elektronisko sakaru regulatoru organizācija "Board of European Regulators of Electronic Communications" (BEREC). Tā gan ir ievērojami mazāka par EMA un EBA - 2015. gadā iestādē strādāja 26 darbinieki, bet tās budžets bija četri miljoni eiro.

Kā ziņots, pagājušā gada jūnijā notikušajā referendumā 52% britu nobalsoja par izstāšanos no ES. Premjerministre Terēza Meja martā oficiāli informēja ES par Londonas lēmumu no bloka aiziet, uzsākot divus gadus ilgās sarunas par izstāšanos.

Lielbritānija ir pirmā ES dalībvalsts, kas izlēmusi izstāties no bloka.