Kopumā ministrijas no nākamā gada budžeta prioritārajiem pasākumiem, kas iepriekš tika apzīmēti ar terminu "jaunās politikas iniciatīvas", papildu prasa 759,5 miljonus eiro.
FM valsts sekretāres vietniece budžeta jautājumos Jolanta Plūme norādīja, ka tāda apmēra pieprasījumus nebūs iespējams apmierināt, pat ļoti cenšoties. Tāpat nākamā gada budžetam ir noteikta skaidra prioritāte - veselības joma.
"Pašlaik mēs strādājam, lai rastu kaut daļēju finansējumu, jo arī Veselības ministrijas (VM) pieprasījums nākamajam gadam ir 270 miljoni eiro, un jau šobrīd ir skaidrs, ka šādas naudas nebūs. Tāpat prioritāte ir nodokļu reforma, kura ietekmēs ieņēmumu pusi. Augustā mēs zināsim jaunās makroekonomikas prognozes un varēsim aprēķināt jauno fiskālo telpu. Tieši tādēļ mums ir īpaši svarīgi attīrīt budžetu un nodrošināt maksimāli daudz naudas no iekšējiem resursiem," sacīja Plūme.
Savukārt FM Budžeta departamenta direktora vietnieks Andris Baumanis skaidroja, ka 70% no pieprasītajiem 760 miljoniem eiro veido VM, Satiksmes ministrijas (SM) un Ekonomikas ministrijas (EM) pieprasījumi.
"Viena daļa VM prasītās summas ir darba samaksas paaugstināšanai medicīnas darbiniekiem. Otra daļa VM pieprasījuma ir saistīta ar publisko pakalpojumu sniegšanu ārstniecībā un rindu samazināšanu. Bet jautājums ir tikai par to, kā tam nodrošināt resursus. SM prasa 131 miljonu eiro, un šī summa pamatā ir saistīta ar ceļu rekonstrukciju. Visi šie pieprasījumi ir motivēti ar vajadzīgām lietām, un mēs tiešām nerunājam ne par ko ekskluzīvu. Mēs runājam par vajadzību finansēšanu. Līdz ar to jauno politiku pieprasījumu motivē mūsu vajadzību apmierināšana," stāstīja Baumanis.
Viņš atzina, ka pēdējos piecus gadus budžeta ieņēmumi ir auguši intervālā no 5% līdz 10%, kas nodrošināja izdevumu segšanu. Taču ilgtermiņā tā vairs nebūs, tāpēc vienīgā iespēja ir revidēt tos resursus, kuri jau ir ministriju rīcībā.
Plūme piebilda, ka naudas prioritārajiem pasākumiem ir, tomēr tās nav pietiekami daudz. Viņa arī norādīja uz problēmu īpaši SM pārraudzītajās jomās, kur daudz naudas tiek tērēts dažādu zaudējumu segšanai.
"Manuprāt, ir diezgan nepareizs jau pats uzstādījums - jo tu radi lielākus zaudējumus, jo tev valsts vairāk piemaksā. Tādēļ mēs arī SM esam teikuši, ka, mūsuprāt, ir jāmaina politika. Piemēram, vai valstij ir jākompensē pasta zaudējumi par izklaides izdevumu piegādi?," atzina Plūme.
Savukārt Baumanis piebilda, ka ikvienam argumentam, piemēram, par zaudējumu segšanu, pretī tiek pausti argumenti, ka konkrētie pasākumi ir "stratēģiski nozīmīgi", "sociāli jutīgi" utt.
"Mēs to visu saprotam. Taču uz visu var paskatīties arī globāli. No šī viedokļa skatoties, ir diezgan jocīgi, kādēļ mēs esam nolēmuši, ka tieši preses izdevumu piegādes zaudējumus ir jākompensē valstij? Mūsu jautājums ir - par cik celtos viena preses izdevuma cena, ja valsts šos miljonus novirzītu ceļiem vai medicīnai? Un izrādās mēs runājam par 15 eirocentiem. Tajā brīdī saprotam, ka īstas argumentācijas nav. Mēs, protams, nevaram ietekmēt valdības koleģiālo lēmumu, bet mēs varam aktualizēt problēmu un teikt, ka, pēc mūsu domām, šos resursus var novirzīt daudz kritiskāku vajadzību apmierināšanai," pauda Baumanis.
Kā ziņots, par papildu līdzekļu piešķiršanu ministriju prioritārajiem pasākumiem varēs lemt šā gada augustā, tomēr prioritāte būs veselības nozare, sacīja finanšu ministre Dana Reziniece-Ozola (ZZS).
Reizniece-Ozola atzina, ka viņa patlaban nevar komentēt pieteikto prioritāro pasākumu saturu, tomēr Finanšu ministrijas eksperti, kas apkopo ministriju pieteikumus, atzinuši, ka pieteikumi ir saprātīgi un ministrijas domā par to, kā līdzfinansēt šos pasākumus.
"Ministriju papildu budžeta pieprasījumus prioritārajiem pasākumiem vērtēsim pēc jaunajiem principiem, proti, vai šie pasākumi īsteno kādu jaunu strukturālu reformu un vai ministrijas spēs līdzfinansēt šos pasākumus. Skaidrs, ka visas prasības nevarēsim apmierināt," teica finanšu ministre.
Viņa atturējās komentēt to, cik lieli līdzekļi varētu tikt atvēlēti ministriju prioritārajiem pasākumiem, jo esot jāgaida šā gada augusts, kad būs zināma fiskālā telpa.
"Skaidrs, ka veselība ir 2018.gada prioritāte, tāpēc pēc fiskālās telpas noskaidrošanas, valdībai būs jālemj par to, vai būs iespējams finansēt vēl kādus pasākumus," piebilda Reizniece-Ozola.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
