Stock - 923
Foto: DELFI
Labklājības ministrija (LM) nodokļu reformas ietvaros izstrādājusi vērienīgas izmaiņas, kas 2018. gadā skars gan saimnieciskās darbības veicējus, gan autoratlīdzības saņēmējus, gan citas personas, par kurām tiek maksāti darbaspēka nodokļi speciālajos režīmos.

Portāls "Delfi" piedāvā iepazīties ar četrām galvenajām plānotajām izmaiņām likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", kas, kā norāda LM, uzlabos personu sociālo nodrošinājumu.

Par likumprojektu valdība lems otrdien, 11. jūlijā. Grozījumos ietvertās izmaiņas paredz maijā apstiprinātās valsts nodokļu politikas pamatnostādnes 2018.-2021. gadam.

Saimnieciskās darbības veicējiem – 5% iemaksas pensiju 3. līmenī


Foto: LETA

Ņemot vērā jau tagad ievērojamo skaitu personu, kurām valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksas (VSAOI) no ienākumiem, kas mazāki par minimālo algu, likuma grozījumi paredz, ka saimnieciskās darbības veicējiem no ienākumiem būs jāveic iemaksas pensiju 3. līmenī vismaz 5% apmērā.

Pašlaik saimnieciskās darbības veicējs, ja viņa ienākumi mēnesī nesasniedz minimālās algas apmēru, VSAOI neveic. "Līdz ar to šis periods negatīvi ietekmēs personas vecuma pensiju vai arī personai vispār neradīsies tiesības uz valsts vecuma pensiju," vērš uzmanību LM.

Taču, ja ienākumi no saimnieciskās darbības gadā nesasniegs 50 eiro, tad iemaksas pensiju 3. līmenī varēs neveikt, paredz likumprojekts.

Pašnodarbinātajiem sociālās iemaksas jāveic no visiem ienākumiem


Foto: Shutterstock

Pašlaik pašnodarbinātajiem, ja viņu ienākumi mēnesī sasniedz vai pārsniedz minimālās algas apmēru (nākamgad minimālā alga plānota 430 eiro apmērā), ir jāveic VSAOI. Kā skaidro LM, tad patlaban VSAOI var maksāt no brīvi izraudzīta ienākumu apmēra, ar noteikumu, ka tās nav mazākas par iemaksām no valstī noteiktās minimālās algas. Piemēram, personas ienākumi mēnesī ir 1000 eiro, tā var izvēlēties veikt VSAOI no minimālās algas apmēra.

Ņemot vērā šī brīža situāciju, likumprojekts paredz, ka 2018. gadā VSAOI ir veicamas no visiem ienākumiem. Taču no starpības starp ienākumiem un brīvi izraudzītā objekta VSAOI būtu veicamas 5% apmērā pensiju apdrošināšanai – pensiju 1. un 2. līmenim.

Autoratlīdzības izmaksātājiem būs jāveic 5% maksājums Valsts kasē



Šobrīd autoratlīdzības saņēmējs, kurš vienlaikus ir darba ņēmēja statusā, var izvēlēties, vai no autoratlīdzības veikt VSAOI kā pašnodarbinātais. Kā liecina LM apkopotā informācija, praksē gandrīz vienmēr personas izvēlas no autoratlīdzībām VSAOI neveikt.

Tāpēc likumprojekts no nākamā gada paredz noteikt, ka autoratlīdzību izmaksātājs no saviem līdzekļiem veiks 5% maksājumu no autoratlīdzības, ieskaitot to speciālā kontā Valsts kasē, ko administrēs Valsts ieņēmumu dienests (VID). Tas gan neattieksies uz pasīvo autoratlīdzību.

Ja samaksātā summa par personu no visiem maksātājiem gada laikā būs mazāka par summu pensiju apdrošināšanai no minimālās algas mēnesī (430 eiro), tad VID to pārskaitīs uz personas norādīto pensiju 3. līmeni.

Savukārt, ja samaksātā summa būs vienāda vai lielāka par summu pensiju apdrošināšanai no minimālās algas mēnesī, tad VID to pārskaitīs uz pensiju speciālo budžetu un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra nodrošinās tās reģistrēšanu pensiju apdrošināšanai un ieguldīšanu pensiju 2. līmenī.

Likuma grozījumi uzlabos autoratlīdzību saņēmēju sociālo nodrošinājumu vecumdienās, paredz LM.

Atbilstoši Finanšu ministrijas aprēķiniem, pieņemot, ka izmaksāto autoratlīdzību apjoms saglabājas esošajā līmenī, ieguvums no 5% VSAOI plānots 2,7 miljonu eiro apmērā 2018. , 2019. un 2020.gadā.

Nav skaidrības par saimniecisko darbību veicēju veselības aprūpes pieejamību


Foto: F64

Lai rastu papildu finansējumu veselības aprūpei, koalīcijas partneri iepriekš vienojās palielināt sociālās iemaksas par vienu procentpunktu, tostarp gan darba devēju, gan arī darbinieku iemaksas palielinot par pusprocentpunktu.

Šis VSAOI palielinājums tiks novirzīts nevis speciālajā budžetā, bet pamatbudžetā veselības aprūpes nodrošināšanai. Tas nodrošinās cilvēkiem, kuri būs pakļauti veselības apdrošināšanai, no valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus.

Tomēr, kā skaidro LM likumprojekta anotācijā, šobrīd vēl nav pieņemts lēmums, kā pārējās sociāli apdrošinātās personās, kuras maksā vai par kurām tiek maksāti darbaspēka nodokļi speciālajos režīmos (piemēram, mikrouzņēmumu darbinieki), varēs saņemt no valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus.

Vienlaikus nav zināms, vai un kā valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus saņems personas, kuras objektīvu apstākļu dēļ vispār nav pakļautas sociālajai apdrošināšanai, piemēram, nestrādājoši pensionāri, bērni un citi.

Iepriekš Veselības ministrija piedāvāja noteikt divus veselības aprūpes pakalpojumu grozus – vienu nodokļu maksātājiem, otru – nodokļu nemaksātājiem. Tāpat iepriekš koalīcijas partneru vidū panākta vienošanās sasaistīt pilnā veselības aprūpes pakalpojumu groza saņemšanas tiesības ar sociālo iemaksu maksāšanas faktu, tomēr likumprojekts līdz valdībai vēl nav nonācis.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!