Saimnieciskās darbības veicējiem būs jāveic iemaksas pensiju trešajā līmenī  (14)

Labklājības ministrija (LM) nodokļu reformas ietvaros izstrādājusi vērienīgas izmaiņas, kas 2018. gadā skars gan saimnieciskās darbības veicējus, gan autoratlīdzības saņēmējus, gan citas personas, par kurām tiek maksāti darbaspēka nodokļi speciālajos režīmos.

Ņemot vērā jau tagad ievērojamo skaitu personu, kurām valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksas (VSAOI) no ienākumiem, kas mazāki par minimālo algu, likuma grozījumi paredz, ka saimnieciskās darbības veicējiem no ienākumiem būs jāveic iemaksas pensiju 3. līmenī vismaz 5% apmērā.

Pašlaik saimnieciskās darbības veicējs, ja viņa ienākumi mēnesī nesasniedz minimālās algas apmēru, VSAOI neveic. "Līdz ar to šis periods negatīvi ietekmēs personas vecuma pensiju vai arī personai vispār neradīsies tiesības uz valsts vecuma pensiju," vērš uzmanību LM.

Taču, ja ienākumi no saimnieciskās darbības gadā nesasniegs 50 eiro, tad iemaksas pensiju 3. līmenī varēs neveikt, paredz likumprojekts.

Šobrīd pašnodarbinātajiem, ja viņu ienākumi mēnesī sasniedz vai pārsniedz minimālās algas apmēru (nākamgad minimālā alga plānota 430 eiro apmērā), ir jāveic VSAOI. Kā skaidro LM, tad patlaban VSAOI var maksāt no brīvi izraudzīta ienākumu apmēra, ar noteikumu, ka tās nav mazākas par iemaksām no valstī noteiktās minimālās algas. Piemēram, personas ienākumi mēnesī ir 1000 eiro, tā var izvēlēties veikt VSAOI no minimālās algas apmēra.

Tāpat likumprojekts paredz, ka 2018. gadā pašnodarbinātajiem VSAOI ir veicamas no visiem ienākumiem. Taču no starpības starp ienākumiem un brīvi izraudzītā objekta VSAOI būtu veicamas 5% apmērā pensiju apdrošināšanai – pensiju 1. un 2. līmenim.

Šobrīd pašnodarbinātajiem, ja viņu ienākumi mēnesī sasniedz vai pārsniedz minimālās algas apmēru (nākamgad minimālā alga plānota 430 eiro apmērā), ir jāveic VSAOI. Taču patlaban VSAOI var maksāt no brīvi izraudzīta ienākumu apmēra, ar noteikumu, ka tās nav mazākas par iemaksām no valstī noteiktās minimālās algas.

Tāpat likumprojekts no nākamā gada paredz noteikt, ka autoratlīdzību izmaksātājs no saviem līdzekļiem veiks 5% maksājumu no autoratlīdzības, ieskaitot to speciālā kontā Valsts kasē, ko administrēs Valsts ieņēmumu dienests (VID). Tas gan neattieksies uz pasīvo autoratlīdzību. Kā iepriekš skaidroja Finanšu ministrija, pasīva autoratlīdzība ir maksājums par tiesībām tulkot un izplatīt darbu – darba oriģinālu vai kopijas pārdot vai kaut kā citādi atsavināt.

Ja samaksātā summa par personu no visiem autoratlīdzību izmaksātājiem gada laikā būs mazāka par summu pensiju apdrošināšanai no minimālās algas mēnesī (430 eiro), tad VID to pārskaitīs uz personas norādīto pensiju 3. līmeni.

Savukārt, ja samaksātā summa būs vienāda vai lielāka par summu pensiju apdrošināšanai no minimālās algas mēnesī, tad VID to pārskaitīs uz pensiju speciālo budžetu un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra nodrošinās tās reģistrēšanu pensiju apdrošināšanai un ieguldīšanu pensiju 2. līmenī.

Vairāk par izmaiņām, ko paredz grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", var lasīt šeit.

Par grozījumiem vēl būs jālemj Saeimai.

Ziņots, ka darbaspēka nodokļu un uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) reformu nākamgad valsts budžetā plānots kompensēt ar dažādiem pasākumiem 292,3 miljonu eiro apmērā, tostarp 88,9 miljoni eiro tiks gūti, palielinot dažādus nodokļus, liecina FM aprēķini.

Lielākos papildu līdzekļus 2018. gadā plānots gūt, palielinot akcīzes nodokli naftas produktiem – 28,9 miljonus eiro. Palielinot akcīzi alkoholiskajiem dzērieniem, budžetā papildus tiks gūti 10,4 miljoni eiro, bet IIN nodokļa attaisnoto izdevumu ierobežošana radīs papildu 9,4 miljonus eiro ik gadu turpmākos trīs gadus.

Vēl 8,3 miljonus eiro plānots gūt, palielinot azartspēļu nodokļa likmi spēļu automātiem un galdiem par 30%.

Ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumu vidū lielākā ietekme sagaidāma no reversā PVN paplašināšanas – atļaujot šo kārtību izmantot arī būvmateriālu, sadzīves tehnikas un metālizstrādājumu nozarē, budžetā turpmākos trīs gadus plānots gūt papildu 61,8 miljonus eiro ik gadu.