Likumprojekts paredz samazināt īpašajam nodokļu maksāšanas režīmam pieļaujamo apgrozījumu, kas būtu vienāds ar 2018 .gadā plānoto PVN reģistrācijas slieksni – pašreiz tie 40 tūkstoši eiro gadā. (Šobrīd mikrouzņēmuma maksimālais apgrozījums ir 100 tūkstoši eiro.)
Tāpat grozījumi paredz iespēju uzņēmumiem, kuru apgrozījums gadā nepārsniedz 40 tūkstošus eiro un nodarbināto skaits nepārsniedz 5 cilvēkus, nodokļos maksāt 15% no apgrozījuma.
No 2018. gada 80% no valsts budžetā iemaksātā mikrouzņēmumu nodokļa tiks novirzīti valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu kontā.
Vienlaikus likumprojektā tika piedāvāts palielināt maksimālo darba algu no 720 līdz 900 eiro mēnesī vienam darbiniekam, kas, kā norāda EM, būtu samērīgi ar vidējo darba algu valstī un tās gaidāmo pieaugumu, taču šo normu valdība lēma no likumprojekta izņemt.
Tāpat likuma grozījumi paredzēja, ka darbiniekiem, kuru kopējie gada ienākumi no mikrouzņēmumiem pārsniegs 10,8 tūkstošus eiro, noteiks līdzvērtīgu nodokļu slogu ar vispārējā režīmā strādājošiem darbiniekiem. Tomēr ministri secināja, ka šī norma nebūs administratīvi regulējama, tāpēc arī šo normu ministri lēma no likumprojekta izņemt.
Jau iepriekš – 2015. gadā – ap 11% no visiem mikrouzņēmuma nodokļa maksātājiem bija tādi mikrouzņēmumi, kuros strādājošie saņēma atalgojumu, lai gan mikrouzņēmumam nebija apgrozījums, vai tas bija ļoti mazs.
Valsts ieņēmumu dienests identificēja vairākus komersantus, kuros tika pārtrauktas darba attiecības ar darba ņēmēju, bet faktiski tās turpinājās sniedzot pakalpojumus jau mikrouzņēmuma nodokļa režīma ietvaros.
Līdz ar to secināts, ka daudzi uzņēmumi izmanto mikrouzņēmuma nodokļa režīmu, lai optimizētu nodokļu slogu, nevis tam mērķim, kam tas tika ieviests – vienkāršotai nodokļa piemērošanai un uzņēmējdarbības vides attīstībai.
Grozījumos ietvertās izmaiņas paredz maijā apstiprinātās valsts nodokļu politikas pamatnostādnes 2018.-2021. gadam. Par grozījumiem vēl būs jālemj Saeimai.
Ziņots, ka darbaspēka nodokļu un uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) reformu nākamgad valsts budžetā plānots kompensēt ar dažādiem pasākumiem 292,3 miljonu eiro apmērā, tostarp 88,9 miljoni eiro tiks gūti, palielinot dažādus nodokļus, liecina FM aprēķini.
Lielākos papildu līdzekļus 2018. gadā plānots gūt, palielinot akcīzes nodokli naftas produktiem – 28,9 miljonus eiro. Palielinot akcīzi alkoholiskajiem dzērieniem, budžetā papildus tiks gūti 10,4 miljoni eiro, bet IIN nodokļa attaisnoto izdevumu ierobežošana radīs papildu 9,4 miljonus eiro ik gadu turpmākos trīs gadus.
Vēl 8,3 miljonus eiro plānots gūt, palielinot azartspēļu nodokļa likmi spēļu automātiem un galdiem par 30%.
Ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumu vidū lielākā ietekme sagaidāma no reversā PVN paplašināšanas – atļaujot šo kārtību izmantot arī būvmateriālu, sadzīves tehnikas un metālizstrādājumu nozarē, budžetā turpmākos trīs gadus plānots gūt papildu 61,8 miljonus eiro ik gadu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
