Visticamāk, Ekonomikas ministrija (EM) varētu iesniegt priekšlikumu Mikrouzņēmumu nodokļa likumā iekļaut normu, kas ierobežotu darbinieku iespēju vienlaicīgi strādāt vairākos mikrouzņēmumos.
Otrdien valdībā atbalstu guva grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, kas nosaka, ka mikrouzņēmuma maksimālais apgrozījums būs 40 tūkstoši eiro.
Kā pēc valdības sēdes žurnālistiem pastāstīja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola, EM, izstrādājot likumprojektu, bija iekļāvusi vēl divas būtiskas izmaiņas: pirmkārt palielināt maksimālo darba algu no 720 līdz 900 eiro mēnesī vienam mikrouzņēmuma darbiniekam. Otrkārt, darbiniekiem, kuru kopējie gada ienākumi no mikrouzņēmumiem pārsniegs 10,8 tūkstošus eiro, noteikt līdzvērtīgu nodokļu slogu ar vispārējā režīmā strādājošiem darbiniekiem.
Taču pret pirmo izmaiņu iebilda labklājības ministrs Jānis Reirs (V). Savukārt otrā izmaiņa neguva atbalstu pēc apspriešanās ar juristiem, kuri norādīja, ka šāda norma būtu ārkārtīgi sarežģīti administrējama.
"Saprotot kopējo vēlmi ierobežot iespēju mākslīgi nodarbināt cilvēkus vairākos mikrouzņēmumos, lai samazinātu nodokļu maksājumu bāzi un palielinātu atalgojumu [darbiniekiem], šis nav prātīgākais risinājums," atzīmēja finanšu ministre. Tāpēc valdība vienojās, ka EM Saeimā pirms otrā lasījuma iesniegs savu priekšlikumu likumprojektā. Kā paredzēja Reizniece-Ozola, varētu tomēr ierobežot personu iespēju strādāt vairākos mikrouzņēmumos.
EM aplēses liecina, ka mikrouzņēmumu nodokli varētu izmantot ap 27 tūkstoši uzņēmumu, kas kopā nodarbina ap 68 tūkstošus strādājošo.
Savukārt saskaņā ar Finanšu ministrijas fiskālo novērtējumu nodokļu ieņēmumi valsts budžetā no mikrouzņēmumiem pieaugs par 4,2 miljoniem eiro gadā.
Grozījumos ietvertās izmaiņas paredz maijā apstiprinātās valsts nodokļu politikas pamatnostādnes 2018.-2021. gadam. Par grozījumiem vēl būs jālemj Saeimai.
Ziņots, ka darbaspēka nodokļu un uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) reformu nākamgad valsts budžetā plānots kompensēt ar dažādiem pasākumiem 292,3 miljonu eiro apmērā, tostarp 88,9 miljoni eiro tiks gūti, palielinot dažādus nodokļus, liecina FM aprēķini.
Lielākos papildu līdzekļus 2018. gadā plānots gūt, palielinot akcīzes nodokli naftas produktiem – 28,9 miljonus eiro. Palielinot akcīzi alkoholiskajiem dzērieniem, budžetā papildus tiks gūti 10,4 miljoni eiro, bet IIN nodokļa attaisnoto izdevumu ierobežošana radīs papildu 9,4 miljonus eiro ik gadu turpmākos trīs gadus.
Vēl 8,3 miljonus eiro plānots gūt, palielinot azartspēļu nodokļa likmi spēļu automātiem un galdiem par 30%.
Ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumu vidū lielākā ietekme sagaidāma no reversā PVN paplašināšanas – atļaujot šo kārtību izmantot arī būvmateriālu, sadzīves tehnikas un metālizstrādājumu nozarē, budžetā turpmākos trīs gadus plānots gūt papildu 61,8 miljonus eiro ik gadu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
