Lielāka akcīze un mazāki attaisnotie izdevumi – uz kā rēķina īstenos nodokļu reformu  (106)

Valdībā atbalstu guvusī nodokļu reforma paredz ieviest diferencētu iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmi 20%, 23% un 31,4% apmērā. Ienākumiem līdz 20 000 eiro gadā IIN likme būs 20%, no 20 000,01 eiro līdz 55 000 eiro – 23%, bet virs 55 000 eiro – 31,4%.

Tāpat paredzēts palielināt diferencēto neapliekamo minimumu līdz 250 eiro. Vienlaikus neapliekamais minimums vairs netiks piemērots algām, kas lielākas par 1000 eiro 2018. gadā, 1100 eiro 2019. gadā un 1200 eiro 2020. gadā.

Paredzēta arī pakāpeniska IIN neapliekamā minimuma palielināšana pensionāriem līdz 300 eiro 2020. gadā un neapliekamā minimuma par apgādībā esošu personu palielināšana līdz 250 eiro 2020. gadā.

Vienlaikus plānots īstenot uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) reformu. Tā paredz, ka peļņu no kapitāla, kas nav reinvestēta atpakaļ uzņēmuma attīstībā, apliks ar 20% lielu UIN, savukārt reinvestētajai peļņai tiks piemērota 0% nodokļa likme.

Lai vērienīgās ieceres īstenotu, Finanšu ministrija (FM) izstrādājusi virkni kompensējošu pasākumu. Ieceres plānots kompensēt ar dažādiem pasākumiem 292,3 miljonu eiro apmērā, tostarp 88,9 miljoni eiro tiks gūti, palielinot dažādus nodokļus.

Portāls "Delfi" apkopo, kādi kompensējošie un ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumi tiks īstenoti līdz ar reformas ieviešanu.

Ja šobrīd akcīzes nodokļa likme par 1000 litriem benzīna ir 436 eiro, tad jau nākamgad tā būs 470 eiro, bet 2020. gadā – 495 eiro. Savukārt dīzeļdegvielas akcīzes nodokļa likmi paredzēts palielināt no 341 eiro līdz 378 eiro 2018. gadā un 425 eiro 2020. gadā.

Tāpat grozījumi paredz palielināt akcīzes nodokļa likmi alkoholam. Piemēram, ja šobrīd vīnam, raudzētajiem dzērieniem (virs 6%) un starpproduktiem līdz 15 tilpumprocentiem akcīzes nodokļa likme par 100 litriem ir 78 eiro, tad jau nākamgad tie būs 92 eiro, 2019. gadā – 101 eiro un 2020. gadā – 111 eiro. Vienlaikus akcīzes nodokļa likme pieaugs arī citiem alkoholisko dzērienu veidiem, tostarp alum.

No nākamā gada pieaugs akcīzes nodokļa likme arī tabakas izstrādājumiem. Pašlaik 1000 cigaretēm noteikta 67 eiro liela akcīzes nodokļa likme un 20% no maksimālās mazumtirdzniecības cenas, bet nākamgad plānots akcīzes nodokļa likmi palielināt līdz 70,7 eiro un 2020. gadā līdz 78,7 eiro.

Cigāriem un cigarillām akcīzes nodokli plānots paaugstināt ar 2020. gada 1. janvāri no 88 eiro līdz 95,2 eiro par 1000 vienībām. Savukārt smēķējamai tabakai, tabakas lapām un karsējamai tabakai akcīzes nodokļa likmi plānots paaugstināt ar 2020. gada 1. janvāri no 70 eiro līdz 75 eiro par 1000 gramiem.

FM aprēķini liecina, ka šo grozījumu fiskālā ietekme nākamgad būs 44,9 miljoni eiro.

Likuma grozījumi paredz, ka azartspēļu nodokļa likme ruletei un kāršu un kauliņu spēlei par katru galdu par kalendāro gadu pieaugs no 18 000 eiro līdz 23 400 eiro, kā arī pieaugs azartspēļu nodokļa likme videospēlēm un mehāniskajiem automātiem par katra automāta katru spēles vietu – par kalendāro gadu no 3204 eiro līdz 4164 eiro.

Likuma grozījumu rezultātā valsts budžets 2018. gadā papildus iegūs 8,25 miljonus eiro.

Pašlaik, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, iespējams atgūt daļu no izdevumiem (pārmaksāto IIN 23% apmērā) par izglītību, medicīnu un zobārstniecību, kā arī interešu izglītību bērniem. Tāpat attaisnoto izdevumu vidū ir iemaksas privātajos pensiju fondos, ziedojumi, maksājumi par uzkrājošo dzīvības apdrošināšanu.

Viens iedzīvotājs gadā attaisnotajos izdevumos par izglītību un ārstnieciskajiem pakalpojumiem var iekļaut tēriņus, kas nepārsniedz 215 eiro. Izņēmums ir zobārstniecības pakalpojumi, plānotās operācijas, kā arī izdevumi par endoprotēzēm un cita veida ar cilvēka organismu savienotām protēzēm – tad iespējams atgūt pārmaksāto nodokli no visas summas.

Savukārt valdībā atbalstu guvušie grozījumi paredz noteikt, ka būs iespējams atgūt daļu no tēriņiem, kas gadā kopumā nepārsniedz 600 eiro, apvienojot izdevumus gan veselībai, gan izglītībai, ziedojumiem un bērnu interešu izglītībai.

Tāpat grozījumi paredz noteikt gan procentuālu (10% no gada apliekamā ienākuma), gan summāru ierobežojumu – 4 000 eiro gadā – attaisnotajiem izdevumiem par iemaksām privātajos pensiju fondos un apdrošināšanas prēmiju maksājumiem.

Ņemot vērā IIN diferencēšanu, būs iespējams atgūt 20% no summas, kas nepārsniedz atļautos limitus.

Likuma grozījumu rezultātā valsts budžets 2018. gadā papildus iegūs 9,4 miljonus eiro, lēš FM.

Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā paredz iespēju uzņēmumiem, kuru apgrozījums gadā nepārsniedz 40 tūkstošus eiro un nodarbināto skaits nepārsniedz piecus cilvēkus, nodokļos maksāt 15% no apgrozījuma.

Mikrouzņēmumu nodokļa sliekšņa ierobežošanas fiskālā ietekme 2018. gadā būs 4,2 miljoni eiro, plāno FM.

Vairāki pasākumi skar pievienotās vērtības nodokļa (PVN) izmaiņas, tostarp reversā PVN piemērošanu būvmateriālu, metālizstrādājumu un sadzīves tehnikas piegādēm, kā arī gada apgrozījuma sliekšņa, līdz kuram atļaus atbrīvot no PVN maksāšanas, samazināšanu no 50 tūkstošiem eiro līdz 40 tūkstošiem eiro.

Tāpat plānots, ka valsts nodokļu maksātājiem – gan fiziskām personām, gan juridiskām personām – sniegs atbalstu nokavējuma naudas un soda naudas dzēšanai.

Nodokļu maksātājiem tiks piedāvāts atbalsts nokavējuma naudas un soda naudas dzēšanai uz diviem gadiem, nosakot, ka nodokļu maksātājam, samaksājot nodokļa pamatparādu, 21 dienas laikā pēc pilnas nodokļa pamatparāda summas nomaksas tiek dzēsta ar nodokļu parādu saistītā nokavējuma nauda un soda nauda.

Piemēram, izložu un azartspēļu laimestus apliks ar IIN, ja laimests vai tā vērtība pārsniedz 3000 eiro, izņemot momentloterijas "Simtgades loterija", preču un pakalpojumu loteriju laimestus.

Tāpat, sākot ar 2018. gadu, par saimniecisko darbību un autoratlīdzību būs jāveic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) 5% apmērā pensijas nodrošināšanai.

Iemaksas būs jāveic visiem saimnieciskās darbības veicējiem un autoratlīdzības saņēmējiem, bet būs atšķirības atkarībā no ienākumu apmēra. Likumprojekts paredz, ka turpmāk saimnieciskās darbības veicēji 5% no saviem ienākumiem iemaksās pensiju 3. līmenī, ja ienākumi mēnesī nesasniedz minimālās algas apmēru. Vienlaikus iemaksas 3. līmenī varēs neveikt, ja gada laikā ienākumi būs mazāki par 50 eiro.

Savukārt saimnieciskās darbības veicējiem, kuru ienākumi sasniegs un pārsniegs minimālās algas apmēru, būs jāveic VSAOI maksājumi no brīvi izraudzīta ienākuma, kas nav mazāks par minimālo algu. Šie līdzekļi tiks novirzīti pensijām, invaliditātei, maternitātei, slimībai, vecāku apdrošināšanai un veselības apdrošināšanai.

No pārējiem ienākumiem iemaksas būs jāveic 5% apmērā, un tās tiks novirzītas pensiju apdrošināšanai.

Tāpat paredzēts, ka autoratlīdzības izmaksātāji no saviem līdzekļiem veiks 5% maksājumu no autoratlīdzības, ieskaitot to speciālā kontā Valsts kasē.

Pēcāk tiks veikta samaksātā VSAOI summēšana par konkrēto cilvēku. Ja samaksātā summa būs mazāka par iemaksu pensiju apdrošināšanai no minimālās algas, proti 105,52 eiro, tad šī nauda tiks pārskaitīta uz personas norādīto pensiju 3. līmeņa kontu. Savukārt, ja šis līmenis tiks pārsniegts, tad to ieskaitīs pensiju budžetā un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra to reģistrēs konkrētai personai.