FM un EM neatbalsta PVN samazināšanu Latvijas augļiem un dārzeņiem  (29)

FM norāda, ka vairākkārt ir vērtēta iespējamās PVN likmes pārtikas precēm samazināšanas sekas, un secināts, ka PVN likmes samazināšana praktiski neietekmētu pārtikas preču cenu un līdz ar to nedotu vēlamo efektu iedzīvotāju maksātspējas uzlabošanā un uzņēmumu ieiešanu legālajā tirgū.

Tāpat nav vēlams noteikt tikai vienas pārtikas grupas produktu piegādēm samazināto PVN likmi, jo šo likmju administrēšanai tiktu radīts slogs gan valsts iestādēm, gan uzņēmējiem. "PVN samazinātās likmes piemērošana atsevišķiem produktiem faktiski ir šo produktu dotācija no valsts puses, kas mākslīgi nostāda citu preču ražotājus un pakalpojumu sniedzējus neizdevīgākā situācijā, kas savukārt var veicināt nodokļu maksātāju darbošanos nelegālajā tirgū," uzsver FM.

FM uzskata, ka paplašināt samazinātās PVN likmes piemērošanu Latvijai raksturīgiem augļiem, ogām un dārzeņiem, nav ekonomiski un sociāli efektīvākais veids, kā risināt sociālo nevienlīdzību, apkarot ēnu ekonomiku un palielināt uzņēmēju konkurētspēju, turklāt priekšlikums rada negatīvu fiskālo ietekmi uz valsts budžetu.

Ministrijā arī norāda, ka, ņemot vērā to, ka samazināto PVN likmju ieviešana samazina valsts budžetā iemaksājamo PVN summu, valstij ir jābūt skaidram virzienam, kādiem mērķiem un ar kādu nolūku tiek izmantots šis instruments. FM ieskatā, samazinātā PVN likme ir jāievieš mērķtiecīgi, t.i., precīzi nosakot ekonomisko rezultātu, ko ar šo likmju ieviešanu ir domāts sasniegt, kā arī valstij ir jādod iespēja šo likmju ieviešanas rezultātu izvērtēt un nepieciešamības gadījumā atcelt, ja to ieviešana nav devusi gaidīto rezultātu.

"Samazinātai PVN likmei, atkarībā no apstākļiem, var būt pozitīva un negatīva ietekme uz ekonomiku un, pirms pieņemt lēmumu piemērot samazināto PVN likmi, valstij ir jāapsver, vai nepastāv efektīvāki alternatīvie risinājumi konkrētā mērķa sasniegšanai. Ņemot vērā līdzšinējo Latvijas pieredzi, uzskatām, ka samazinātā PVN likme nav efektīvākais veids sociālo jautājumu risināšanai," pauž FM.

Ministrijas ieskatā, mazāk turīgo iedzīvotāju grupa ir atbalstāma ar tiešiem kompensējošiem pasākumiem, jo personas ar lielākiem ienākumiem no samazinātās PVN likmes piemērošanas gūst tādus pašus fiskālos labumus, kādus gūst personas ar maziem ienākumiem. Personām ar lielākiem ienākumiem ir tendence izvēlēties dārgākus pārtikas produktus, tādējādi šai iedzīvotāju kategorijai ieguvums no PVN likmes samazinājuma pārtikas produktiem būtu lielāks.

Arī EM savā atzinumā pauž pārliecību, ka ēnu ekonomikas ierobežošana jāskata kompleksi ar konkrētiem ēnu ekonomikas ierobežošanas pasākumiem, ne tikai ar nodokļu likmju samazinājumu, bet arī citiem alternatīviem atbalsta instrumentiem.

"Nevaram piekrist, ka PVN samazināšana dos atspērienu vietējo pārtikas produktu ražotājiem, jo proporcijas starp vietējā tirgū saražoto produkciju un ārvalstu produktiem saglabāsies. Maz ticams, ka PVN diferencēšana augļiem, ogām un dārzeņiem būtiski veicinās pieprasījumu un daļas pieaugumu mājsaimniecības izdevumos, ņemot vērā arī lielo bezmaksas iegūto produkcijas īpatsvaru," atzīst EM.

ZM priekšlikumam atbalstu pauž Tieslietu ministrija un Veselības ministrija (VM).

Tiesa, VM rosina ZM ziņojumā ietverta arī informāciju par dārzeņu, augļu un ogu patēriņa ietekmi uz sabiedrības veselības rādītājiem. "Nepietiekami uzņemot augļus un dārzeņus ikdienas uzturā, cilvēkam var tikt veicināta liekā svara un aptaukošanās attīstība, kas ilgtermiņā veicina hronisku neinfekcijas slimību attīstību," norāda VM.

Kā ziņots, ZM ierosina Latvijai raksturīgiem augļiem, ogām un dārzeņiem PVN likmi samazināt no 21% līdz 5%, jo tikai tad nozarē būšot iespējams panākt pozitīvāko un lielāko efektu, lai novērstu uzņēmēju darbošanos nelegālajā ekonomikā, kā arī veicinātu legālajā tirgū darbojošos augļu, ogu un dārzeņu ražotāju konkurētspēju.

Tas teikts nākamās nedēļas valdības sēdei sagatavotajā ZM informatīvajā ziņojumā "Par pievienotās vērtības nodokļa likmes diferencēšanu pārtikai".

ZM arī rosina vienoties ar Latvijas mazumtirgotājiem par to, ka pārtikas precēm, kurām PVN likme tiks samazināta līdz 5%, cenas mazumtirdzniecībā tiks samazinātas.

Ieviešot samazināto PVN likmi, valsts budžeta ieņēmumi varētu samazināties ne vairāk kā par 3,9 līdz 5,7 miljoniem eiro, rēķina ZM.

Vidēji Latvijai raksturīgo augļu, ogu un dārzeņu cenas varētu samazināties par 1,9% līdz 3,5%, tomēr, tā kā ir paredzams, ka legālā augļu, ogu un dārzeņu tirdzniecība palielināsies par 20%, vidējais augļu, ogu un dārzeņu cenu samazinājums varētu sasniegt pat 6,7%, prognozē ZM. Legāli strādājošo tirgotāju produkcijai cenas samazināsies par 13,2%.

Augļu, ogu un dārzeņu cenai samazinoties no 1,9% līdz 3,5%, vidējais patēriņš varētu palielināties no 1,2% līdz 2,3%, prognozē ZM. Legāli strādājošo lauksaimnieku saražotās produkcijas realizācijas apjoms varētu pieaugt par 8% līdz 8,6%.