NĪN un pieticīgs akcīzes kāpums alkoholam – ko saudzējusi jaunā nodokļu reforma  (17)

Raidījums atzīmē, ka, uzvirmojot diskusijām aplikt ar speciālu nodokli luksusa preces, parasti kā piemēru min jahtas. Šobrīd, tās pērkot, nav jāmaksā paaugstināta nodokļa likme. Atkarībā no kuģošanas līdzekļa veida un izmēriem, to reģistrācija Latvijā izmaksā no padsmit eiro līdz apmēram 600 eiro. Iegādes cena un reģistrācija ir galvenās izmaksas, ar kurām jārēķinās jaunajam jahtas īpašniekam.

Šā gada sākumā Latvijā kopumā bija reģistrēti nepilni 24 tūkstoši dažādu kuģošanas līdzekļu. No tiem visvairāk – motorlaivas, kas ir krietni mazāks skaits nekā sauszemes transportlīdzekļi. Tādi kopumā ir nepilni 900 000.

Taču atšķirībā no automašīnām, par kurām īpašniekam jāmaksā transportlīdzekļa ekspluatācijas un dabas resursa nodokļi, par jahtu izmantošanu papildu nodevas valstij nav jāmaksā, vēsta "de facto".

"Tas varētu būt viens no virzieniem, kurā lūkoties, bet jāskatās, lai mēs nepanākam pretēju efektu, ka apliekot šos ūdens transportus ar papildu nodokli, īpašnieki tos reģistrēs Igaunijā vai Lietuvā, kur ir citi spēles noteikumi. Tāpēc mēs palūdzām laiku, lai mēs varētu izpētīt, kā iedzīvināt šo ideju, aplikt luksusa preces ar kādu nodokli," raidījumam norāda finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Jau šobrīd ir liegta iespēja uzņēmumiem atgūt pievienotās vērtības nodokli (PVN) par nopirktajiem luksusa auto un ar to izmantošanu saistītās izmaksas iekļaut attaisnotajos izdevumos. Slieksnis ir 50 000 eiro plus PVN. Pērn deputāti apņēmās šo slieksni samazināt, taču šī iecere tika atmesta.

Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš raidījumam atzīst, ka ,,stāsts jau nav par to, kā no tiem cilvēkiem, kas saņem lielākas algas, paņemt vēl vairāk, bet tas stāsts ir par to, kādā veidā Latvijai piesaistīt, lai šādi lielu algu maksājoši uzņēmumi ir vairāk un vairāk. Radot konkurētspējīgu nodokli, mēs rezultātā iegūsim vairāk. Piemērs par alkoholu. Proti, mēs varam priecāties, ka pierobeža attīstās uz tā rēķina, ka akcīzes nodoklis mums līdz šim ir bijis konkurētspējīgāks nekā Igaunijā."

Raidījums atzīmē, ka, reformējot nodokļu sistēmu, Pasaules Bankas eksperti ieteica palielināt akcīzi alum un vīnam. Turpretim pārējiem alkohola veidiem to atstāt nemainīgu. Taču tas netika darīts. Nesamērīgā akcīzes proporcija starp alu un pārējiem alkoholiskajiem dzērieniem bija arī viens no karstākajiem diskusiju tematiem nodokļu reformas pieņemšanas gaitā.

"de facto" salīdzinājis vienu un to pašu starptautiska zīmola alu konkrēta tīkla lielveikalos Igaunijā, Latvijā un Lietuvā, secinot, ka puslitra skārdene alus Igaunijā maksā 1,65 eiro, Latvijā šis pats alus maksā 1,23 eiro, bet Lietuvā vislētāk – 1,14 eiro. Nākamgad akcīze alum palielināsies. Taču joprojām tas būs krietni lētāks nekā Igaunijā. Līdz ar to amatpersonu bažas, ka iznīks alkohola veikalu bizness Latvijas pierobežā, nav īsti pamatotas, atzīmē raidījums.

Raidījums arī atzīmē, ka, visticamāk, akcīzi alkoholam varēja palielināt vēl vairāk, taču tas netika darīts un atgādina, ka vienam no ministriem pašam pieder alus darītava. Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS) ir viens no "Piebalgas alus" īpašniekiem. Dūklavs raidījumam atzīst: "Kas ir noticis, tas ir noticis, ko es tur tagad komentēšu vairāk? Varēja, nevarēja? Es domāju, ka jūs redzējāt procesu, kā tas bija, piedalījāties noteikti, dzirdējāt. Es domāju, ka tur pastāv zināmi riski, jo, manuprāt, lai palielinātu akcīzi tabakai, alkoholam un degvielai, mums jābūt skaidrībai, ka mēs spēsim nodrošināt, lai nepalielinātos nelegālā alkohola aprite". Ministrs nav atbildējis uz "de facto" jautājumu, vai lobijs no alkohola ražotājiem nav pārāk spēcīgs.

Tāpat politiķiem neizdevās palielināt nekustamā īpašuma nodokli (NĪN), kam iemesls bija nesakārtotā kadastrālās vērtības aprēķināšanas kārtība, kas esot jāuzlabo un tikai tad varot lemt par izmaiņām nodoklī. Līdz tam pašvaldības piemēros atlaides un dārgo namu saimnieki maksās to pašu, ko pieticīgo mitekļu īpašnieki.