Vairākas organizācijas, izvērtējot Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātās un īstenotās pirmā mājokļa iegādes programmas rezultātus, secina, ka ir nepieciešams turpināt programmu arī nākamajā gadā, valsts budžetā tai paredzot nepieciešamo finansējumu.
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), Latvijas Komercbanku asociācija (LKA), Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija (LANĪDA) un Nacionālā nekustamo īpašumu attīstītāju alianse (NNĪAA) ir sagatavojušas un nosūtījušas vēstuli valsts augstākajām amatpersonām, kurā pamato nepieciešamību turpināt šo programmu, portālu "Delfi" informēja LANĪDA.
Valsts attīstības finanšu institūcijas "Altum" dati liecina, ka līdz 2016. gada beigām šīs programmas ietvaros sniegtais atbalsts ļāva savu pirmo mājokli iegādāties 4106 ģimenēm. Kopš "Mājokļu galvojumu programmas" darbības sākuma tika piešķirti vairāk nekā 5000 galvojumu, kopā atbalstot 7279 bērnus ar mājokli.
"Savu pirmo mājokli bieži vien vēlas iegādāties jaunās ģimenes, kuru ienākumi ir pietiekami, lai saņemtu kredītu, taču trūkst līdzekļu pirmās iemaksas veikšanai dzīvojamās platības iegādei," uzsvērusi LKA valdes priekšsēdētāja Sanda Liepiņa. "Programma ir efektīvs rīks esošās mājokļu pieejamības problēmas risināšanai, sniedzot iespēju jaunajām ģimenēm saņemt kārotās dzīves vietas atslēgas."
Arī LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš aicina programmu saglabāt: "Ja valsts līmenī parūpēsimies par viņiem, tad šie cilvēki būs ne tikai ieinteresēti strādāt, lai samaksātu kredītu, bet arī savā ziņā tiks "piesieti" mūsu valstij un nedomās par aizbraukšanu."
Vēstules autori, raksturojot situāciju nekustamo īpašumu jomā, norāda, ka Latvija investīciju ziņā jauna dzīvojamā fonda attīstībā būtiski atpaliek no kaimiņvalstīm Igaunijas un Lietuvas: Igaunijā 2016. gadā kopumā ir pabeigti 4732 jauni mājokļi. Lietuvā šis skaitlis pērn ir 12 703, savukārt Latvija pērn pabeigti kopā tikai 2200 jauni mājokļi.
Vēstulē arī pozitīvi tiek vērtēta EM iecere likumprojektā "Grozījumi likumā "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā"" noteikt, ka uz garantiju mājokļu atbalsta programmas ietvaros varēs pretendēt ne tikai personas, ar kurām kopā dzīvo un kuru apgādībā ir vismaz viens nepilngadīgs bērns, bet arī personas, ar kurām kopā dzīvo un kuru apgādībā ir vismaz viens bērns, kas nav sasniedzis 24 gadu vecumu, kā arī personas, kuras ieguvušas profesionālo vai augstāko izglītību un nepārsniedz 35 gadu vecumu.
Organizācijas aicina Finanšu ministriju un Ministru kabinetu atbalstīt EM iniciatīvu par "Mājokļu galvojumu programmas" darbības paplašināšanu, kā arī piešķirt programmas īstenošanai nepieciešamos līdzekļus.
Vēstīts, ka EM izstrādājusi grozījumus likumā par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā, rosinot mājokļu atbalsta programmā ļaut saņemt finansējumu arī profesionālo vai augstāko izglītību ieguvušajiem līdz 35 gadu vecumam.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
