Pati ministrija neatbalsta savu ierosinājumu nemaksāt par pirmajām trīs slimības dienām  (77)

Vaicāts, kāpēc ministrija nākusi klajā ar priekšlikumu, kuru pati neatbalsta, Reirs skaidroja, ka tāds bijis iepriekšējās sēdes protokola lēmums, kurā uzdots izstrādāt priekšlikumus, kas samazinātu sociālā budžeta izdevumus.

"Mēs esam pauduši savu nostāju, ka mēs vērtējam negatīvi šo piedāvājumu," uzsvēra ministrs.

Viņš žurnālistiem pauda, ka visefektīvākais risinājums, kā samazināt sociālā budžeta izdevumus, būtu turpināt palielināt veselības budžetu. Reirs vērsa uzmanību, ka liela daļa cilvēku pavada "uz slimības lapām", jo gaida rindās uz izmeklējumiem.

"Ir arī ļaunprātīgi izmantota šī sistēma. Piemēram, nozīmīgu pasākumu laikā pieaug slimības lapu skaits, bet šīs slimības lapas ir vairāk darba devēju pusē. Pirmās 10 dienas apmaksā darba devējs, [līdz ar to] tas neskar sociālo budžetu, sociālais budžets finansē no 11. dienas," skaidroja labklājības ministrs.

Tāpat ir jāturpina darbs pie "e-veselības" ieviešanas, jo šobrīd LM nav objektīvu datu par slimības lapām, jo tās ir izsniegtas papīra formā un to apjoms ir tik liels, kas tās apstrādāt nav iespējams. "Tāpēc ļoti nozīmīga ir "e-veselības" ieviešana, kas varētu disciplinēt gan cilvēkus, gan arī negodprātīgos karteļus," pauda Reirs.

Informatīvo ziņojumu, kurā LM rosināja samazināt darba devēja apmaksājamo slimības dienu skaitu, valdība otrdien pieņēma zināšanai.

Ziņots, ka LM rosinājusi noteikt, ka darba devējs slimības naudu nemaksā par pirmajām trīs dienām. Proti, darba devējs slimības naudu izmaksās par laika periodu no ceturtās līdz 11. darbnespējas kalendāra dienai un ne mazāk kā 80% apmērā no darba ņēmēja vidējās izpeļņas par laiku no sestās līdz 11. darbnespējas kalendāra dienai.

Savukārt Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) slimības pabalstu būtu jāmaksā no 12. darbnespējas kalendāra dienas, līdz persona atgūst darbspējas, bet ne ilgāk par 26 nedēļām, ja darba nespēja ir nepārtraukta, vai ne ilgāku par 52 nedēļām triju gadu periodā, ja darbnespēja atkārtojas ar pārtraukumiem.

Vēstīts, ka LM un Veselības ministrijai otrdien bija jānāk klajā ar priekšlikumiem, kā ierobežot sociālā budžeta izdevumus.

"Mēs redzam, ka vēl joprojām pieaug sociālā budžeta izdevumi slimības lapām, summas aug un arī slimību lapu skaits aug," iepriekš skaidroja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS), piebilstot, ka summu pieaugumu var izskaidrot ar vidējās darba algas kāpumu.

"Satraucoši ir tas, ka, pat neskatoties uz to, ka mēs nākamajā gadā plānojam ieguldīt veselības nozarē apmēram 200 miljonus eiro, tās tendences jeb prognozes nerāda uzlabojumus slimību lapu skaita ziņā. Tas nav pareizi. Ja mēs investējam līdzekļus, būtu svarīgi, ka mēs redzam arī kādu praktisku uzlabojumu," uzsvēra Reizniece-Ozola.