Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) piedāvājusi pārdalīt finansējumu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, tādējādi novirzot 12 miljonus eiro demogrāfijas pasākumiem, tomēr NA šis priekšlikums nav apmierinājis. Jau šobrīd NA ir atradusi "līdzīgu ciparu", veicot citus pasākumus, skaidroja Raivis Dzintars (NA). Viņš uzsvēra, ka apvienība to neuzskata par kompromisu.
"Demogrāfisko lietu centram valdība deva uzdevumu izstrādāt demogrāfijas programmu. Demogrāfisko lietu centrs to izdarīja. Protams, tai programmai ir pretim pozīcijas, cik un kas maksā. Mēs nerunājam par 85 miljoniem [eiro], mēs nerunājam par cipariem. Mēs runājam par to, ka ir jāpanāk lūzums daudzbērnu ģimeņu atbalstīšanā," uzsvēra Dzintars.
Tā sabiedrības daļa, kura ir pakļauta vislielākajiem sociālajiem riskiem, ir daudzbērnu ģimenes, norādīja Dzintars.
Koalīcijas partneri pirmdien paguvuši veikt virkni precizējumu līdz šim pieņemtajās lietās, tomēr par budžetu nevienojās. Kā skaidroja premjers Māris Kučinskis (ZZS), neatrisinot demogrāfijas pasākumu jautājumu, koalīcija nevar lemt par citiem jautājumiem, tostarp samazinātu PVN Latvijai raksturīgiem augļiem, dārzeņiem un ogām, un virzīties uz priekšu ar budžetu.
"Mēs neesam vienojušies par demogrāfiskā jautājuma atrisināšanu tādā apmērā, kādā Demogrāfisko lietu centrs to vēlas šobrīd," skaidroja Kučinskis. "Šobrīd vienošanās par lielāku fiskālo telpu nav panākta un uz iekšējās ekonomikas rēķina tas, protams, nav šobrīd iespējams."
"Man jāatzīst, ka, neatrisinot demogrāfijas jautājumu un nepanākot vienošanos, nevaram nekam punktu pielikt," pauda Kučinskis. Vienlaikus viņš atzina, ka "mums nav daudz izvēļu variantu, mēs nevaram likt jaunus nodokļus vai atgriezties budžetā pie nulles punkta".
Trešdien koalīcijas partneri turpinās sarunas par nākamā gada budžetu, savukārt ceturtdien notiks Demogrāfisko lietu padomes sēde un jau piektdien notiks ārkārtas Ministru kabineta sēde.
Arī pagājušajā nedēļā valdošās koalīcijas politiķi nespēja vienoties par nākamā gada valsts budžeta jautājumiem, ņemot vērā NA lielo papildu līdzekļu pieprasījumu demogrāfijas pasākumiem. Vēstīts, ka izdevumu pārskatīšanas rezultātā ir identificēti pieejamie resursi kopējām valsts prioritātēm 2018. gadam 28,6 miljonu eiro un 2019. gadam 25,4 miljonu eiro apmērā.
Papildus tam, pārskatot 2014. – 2016. gadā piešķirto finansējumu jaunajām politikas iniciatīvām un citiem prioritārajiem pasākumiem, identificēti ministriju iekšējie resursi 2018. gadam 52,5 miljonu eiro un 2019. gadam 47,6 miljonu eiro apmērā.
Tāpat ziņots, ka, īstenojot nemainīgu politiku, vispārējās valdības budžeta deficīts 2018. gadā būs 1% no iekšzemes kopprodukta (IKP), prognozēja Finanšu ministrijā (FM).
Savukārt 2019. gadā deficīts varētu būt 0,9% no IKP, bet 2020. gadā tiek prognozēts budžeta pārpalikums 0,4% no IKP.
Tāpat FM prognozējusi, ka, atbilstoši jaunajām prognozēm, Latvijas ekonomikas izaugsme šogad paātrināsies līdz pat 3,7%, bet 2018. gadā būs 3,4% līmenī.
Līdz ar straujāku ekonomikas izaugsmi straujāks kļūs arī darba samaksas pieaugums, ko ietekmēs arī sarūkošie darbaspēka resursi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
