Lai cilvēki saņemtu nepieciešamo naudas summu, viņiem uzņēmumam jāpārdod savs nekustamais īpašums pat zem kadastra vērtības. Vēlāk to iespējams atgūt, maksājot uzņēmumam par to jau trīsreiz vairāk. Ja maksājumus kavē, nekustamo īpašumu var zaudēt pavisam. Savukārt uzņēmums izmanto pašreizējo situāciju, kurā darījuma pirmo daļu atbildīgās iestādes nekontrolē.
Kāds vīrietis bija nonācis naudas grūtībās. Tieši tajā brīdī viņš savā e-pastā saņēma vēstuli no nebanku aizdevēja "Latvijas Hipotēka". Viņš atsaucās piedāvājumam un drīz vien jau sēdās pie uzņēmuma galda birojā Rīgā.
Piedzīvoto "de facto" uzticēja viņa tuviniece. Sieviete vēlējās palikt anonīma. Līdz ar to turpmāk minētie aprēķini būs ilustratīvi. Taču , kā apgalvo LTV, "de facto" pārliecinājās par informācijas patiesumu. Turklāt notikušais atklājis jaunu kreditētāju izmantotu viltību, kas liek domāt par pelnīšanu uz lētticīgākās sabiedrības daļas rēķina vai pat iespējamu krāpšanu.
"Viņš bija vērsies citās bankās. Viņam atteica. Viņš bija iestidzis parādos un viņš gribēja apvienot visus savus parādus vienā iestādē. Tā piedāvātā aizdevuma summa bija tik, cik viņam bija nepieciešama nauda. Tā nebija salīdzinoši liela," notikušo atstāsta "Latvijas Hipotēka" bijušā klienta tuviniece.
Vīrietim piederēja dzīvoklis. Tā kadastra vērtība – apmēram astoņi tūkstoši eiro. Dzīvokļa tirgus vērtība, visticamāk, būtu vēl lielāka. Taču vīrietim bija nepieciešami tikai četri tūkstoši eiro. "Latvijas Hipotēka" no vīrieša par četriem tūkstošiem eiro dzīvokli nopirka. Tajā pašā brīdī noslēdza arī Finanšu līzinga (nomas) līgumu. Proti, desmit gadu laikā samaksājot trīskārtīgi – nu jau apmēram 12 tūkstošus eiro, vīrietim dzīvokli bija iespējams atgūt. Visu šo laiku maksājot nomas maksu par sev reiz piederējušo dzīvokli. Taču vīrietis dzīvokli varēja zaudēt. Piemēram, ja būtu kavējis maksājumu vairāk par diviem mēnešiem, vai neievērojis kādu citu līguma nosacījumu. ,
"Viņš bija pārdevis savu dzīvokli par grašiem," secina "Latvijas Hipotēka" bijušā klienta tuviniece.
Šis ir tikai viens no piemēriem, kas nonācis "de facto" rīcībā. Iespējams, paši cilvēki vainojami tajā, ka parakstījuši neizdevīgos līgumus. Tajā pašā laikā pašreizējais regulējums neaizsargā šo cilvēku intereses, kā tas sākotnēji bija arī ar, tā dēvētajiem, "ātrajiem kredītiem". Konkrētajā gadījumā vīrietis līgumus lauza un īpašumu atguva, piesaistot advokātu biroju. Taču ne visiem ir tuvinieki, kuri var apmaksāt papildu izdevumus.
"Viņš (īpašumu) zaudē par stipri pazeminātu cenu, jo pēc tam tirgū viņi jau var pārdot par daudz lielāku summu. Es šeit redzu krimināltiesiskas konsekvences – krāpšanu. Jāsaka, ka viņi orientējas uz publiku, kuriem lielās komercbankas nedod kredītus tāpēc, ka viņiem ir ļoti slikta kredītvēsture, vai viņiem nav attiecīgu ienākumu," skaidro zvērināts advokāts Aldis Liepiņš, pie kura vērsušies vairāki "Latvijas Hipotēka" klienti.
"de facto" rīcībā esošā informācija liecina, par vairākiem gadījumiem, kuros "Latvijas Hipotēka" esošie vai bijušie klienti vērsušies policijā. Vismaz vienā gadījumā policija uzsākusi kriminālprocesu pēc Krimināllikuma 177. panta 3. daļas ,,Par krāpšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā vai ja to izdarījusi organizēta grupa".
"Latvijas Hipotēka" īpašnieki ir Edgars Tālums un Ņikita Gončars. Kā jau šajā nozarē ierasts – jauni, izskatīgi puiši. Publikāciju internetā par viņiem ir maz. Kādā pētīta "Latvijas Hipotēkas" līdzība ar bijušo valstij piederošo banku. Citā rakstā apšaubīta ar Tālumu iepriekš saistīta uzņēmuma darbība. Ne Tālums, ne Gončars sarunai ar "de facto" nepiekrita.
Īsā telefonsarunā ar "de facto" Gončars norādīja: "Tikšanās diemžēl nebūs iespējama. Atsūtiet, lūdzu, jautājumus. Ar prieku atbildēsim rakstiski." Atbilžu vietā "de facto" saņēma garu vēstuli no "Latvijas Hipotēkas". Tajā norādīts, ka pērn 90% klientu maksājumus veikuši bez kavējumiem. Tāpat uzņēmuma pārstāvji esot nobažījušies, ka viņus cenšas nomelnot: ,,Kriminālprocesu uzsāk, lai noskaidrotu lietas apstākļus, vai noticis noziedzīgs nodarījums. Šādos gadījumos uzņēmums sadarbojas ar policiju, sniedz visu pieprasīto informāciju, mūsu prakse liecina, ka pēc dokumentu un darījumu procedūras izpētes, process tiek izbeigts, nesaskatot noziedzīgu nodarījumu. Pret uzņēmumu policijā vai tiesā pārkāpumi nav secināti. (...) Daļa no darījumu veidiem ir augsta riska darījumi un tādēļ tiek slēgti pēc noteiktām un kopīgi ar PTAC izstrādātām vadlīnijām ievērojot visus nosacījumus un pārliecinoties par klienta brīvo gribu."
Pārmetumi "Latvijas Hipotēkai" izskan tieši saistībā ar zemo cenu, ko tā par īpašumu samaksā klientam. Tas ir līdzīgi kā iepriekš bija pārspīlēti augstie procentu maksājumi "ātrajos kredītos". Šobrīd nav atrasts veids, lai pasargātu tos cilvēkus, kuri savas nezināšanas dēļ gatavi par niecīgu samaksu atvadīties no īpašuma un par bargu maksu to atgūt. Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) neuzrauga šī darījuma pirmo daļu – nekustamā īpašuma pirkšanu/pārdošanu.
Centra vadītāja pagaidām neredz iespēju, kā varētu regulēt šādu darījumu izpildi, neierobežojot nekustamā īpašuma pirkšanas/pārdošanas tirgu kopumā. "Uzņēmumi vienmēr izmanto iespējas, kādas likumi paredz. Šajā gadījumā es nevarētu pateikt, ka likumā ir kaut kāds trūkums, kuru šobrīd vajadzētu labot, lai nepieļautu situāciju. Tā izskaidrošana ir tā problēma, no kā varbūt arī daļēji rodas sekas cilvēkiem. Protams, tās rodas arī tāpēc, ka cilvēks neizpilda tās saistības, kuras uzņēmās. Uzņēmumam būtu jādomā, vai piedāvātos maksājuma grafikus klienti var pildīt," norāda PTAC direktore Baiba Vītoliņa.
Patērētāju tiesību aizsardzības centrs pērn visvairāk sūdzību par nebanku kreditētājiem saņēma tieši par "Latvijas Hipotēku". Tas bijis pārsteidzoši, jo iepriekš visbiežāk pārmetumi raidīti "ātro kredītu" virzienā. Visticamāk, tas norāda uz to, ka lielu uzmanību pievēršot "ātrajiem kredītiem" mazliet novārtā palika citi nebanku aizdevumu sniedzēji.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
