Latvijas parāds šobrīd 9,3 miljardi eiro, bet procentos jāmaksā 260 miljoni eiro gadā. Finanšu ministrija (FM) šogad ietaupījusi 48 miljonus eiro – vienu miljonu sarūpējusi Valsts kase, izdevīgāk aizņemoties, bet 47 miljoni bija rezervēti maksājumiem Eiropas budžetā, taču nebija nepieciešami.
Raidījums uzsver, ka tā gan neesot reāla nauda. Proti, budžets šogad ir veidots ar 300 miljonu eiro lielu deficītu, tāpēc ietaupījumi tikai samazinātu nepieciešamību aizņemties.
Taču valdība septembrī sāka naudu pārdalīt citām vajadzībām. 13 miljoni eiro nonāca pie VAS "Latvijas dzelzceļš", seši miljoni atvēlēti citiem sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem, 16,4 miljoni iedoti Paula Stradiņa un Austrumu slimnīcām, 800 tūkstoši eiro nonāks pie Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB), bet Valsts kanceleja iegūs 272 tūkstošu eiro.
Lielāko daļu summas iegūs Zemkopības ministrija (ZM), taču ministrs Jānis Dūklavs (ZZS) neapjauš, kur nauda uzradusies. "Es uz šādiem jautājumiem laikam nevarēšu atbildēt, tie būtu jāprasa finanšu ministrei, kā tā naudiņa tieši šajā brīdī parādījusies, man personīgi nebūtu nekādu iebildumu, ja viņa būtu vispārējā budžeta kārtībā sadalīta," raidījumam stāsta Dūklavs.
ZM 1,4 miljonus eiro jau iedalījusi Bulduru dārzkopības vidusskolai. Ministrs skaidro, ka naudu tērēs tehnikas un mācību līdzekļu iegādei, telpu remontiem. Valdības dokumentā gan teikts, ka nauda piešķirta, lai novērstu dabas stihijas radītās sekas.
Ne Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS), ne finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) neatzīst, ka ietaupītās naudas izdalīšana būtu fiskālās disciplīnas pārkāpums. Tā ir ierasta kārtība, ka ar ietaupītajiem līdzekļiem valdība var rīkoties pēc nepieciešamības.
"Apropriācija nozīmē, ka vienkārši ekonomija vienā vietā var nodzēst ugunsgrēku citā vietā, bet tādus klasiskus labojumus, kā kādreiz, visus ietaupījumus kaut kur izdalo To mēs vienkārši nevaram darīt un man šķiet, visi no tā tikai iegūst," raidījumam klāsta Kučinskis.
Reizniece-Ozola raidījumam skaidro, ka Finanšu ministrijas (FM) pieeja naudas izlietošanā atšķiras no tās, kuru iesaka Fiskālās disciplīnas padome. "Tā ir tāda ekspertu diskusija, kas ilgst vairākus gadus. Vismaz trīs gadus pēc kārtas FM eksperti diskutē ar Fiskālās disciplīnas padomes ekspertiem par likuma interpretāciju. Fiskālās disciplīnas padomes kolēģi gribētu, ka šādos gadījumos, ka kaut kur rodas ietaupījums, to neiztērē, kamēr FM ierēdņi uz to skatās ar tādu saimnieka pieeju, ka mēs redzam, ka mēs vienā vietā varam ietaupīt, ka mēs tomēr tos parādus, kas ir uzkrājušies vai tās prioritātes, kuras nav bijis iespējams nosegt valsts budžet projektu plānojot, mēs pamazām tomēr nofinansējam," skaidro Reizniece-Ozola.
Netērēt naudu pieprasa Fiskālās disciplīnas padome, kuras uzdevums ir sekot līdzi valdības tēriņiem un brīdināt, ja apdraudēta valsts finanšu stabilitāte. Maksājumi Eiropas budžetā un parāda apkalpošanas izmaksas ir īpašas programmas. Fiskālās disciplīnas un budžeta vadības likumos ir noteikts, ka šajās sadaļās ietaupīto naudu nedrīkst pārdalīt citām vajadzībām.
"Šeit mēs pārkāpjam vienu no likuma stūrakmeņiem. Ja mēs drīkstam kuru katru brīdi palielināt izdevumus šīm vajadzībām, un nepārdalīt citiem mērķiem, tad gadījumos, kad paliek līdzekļi pāri, mums nevajadzētu tos pārdalīt citiem mērķiem," uzsver Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētājs Jānis Platais.
Fiskālās disciplīnas padome neatbilstības ziņojumus raksta pēc katras valdības sēdes, kad ministri pieķeras aizliegtajiem resursiem. Septembrī tapuši trīs ziņojumi, taču, visticamāk, būs vēl. Finanšu ministrijai palikuši vismaz septiņi miljoni. Tie varētu nonākt neparedzētu gadījumu fondā, ko izsmels kompensācijas plūdu skartajiem. Fiskālās disciplīnas likums prasa, lai valdība ekonomiskās izaugsmes laikā veido budžetu ar pārpalikumu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
