Noslēdzot revīziju par Latvijas saimnieciskā gada pārskatu, Valsts kontrole (VK) atklājusi trūkumus gan aktīvu un ieguldījumu uzskaitē pašvaldībās, gan normatīvo aktu regulējumā, gan arī valsts iestāžu darbībā, pildot to pamatfunkcijas, portālu "Delfi" informēja VK pārstāve Zane Ozola.
Kā preses konferencē par Saimnieciskā gada pārskata revīzijas rezultātiem norādīja valsts kontroliere Elita Krūmiņa, svarīgi ir skaidri spēles noteikumi no politikas veidotāju puses un vienlīdzīga un godprātīga attieksme pret nodokļu maksātājiem gan attiecībā uz lielo nodokļu iekasēšanu (pievienotās vērtības nodoklis, akcīzes nodoklis), gan konkrētām iedzīvotāju grupām nozīmīgiem nodokļu atvieglojumiem. "Mēs regulāri dzirdam to, ka vajadzību ir vairāk nekā valsts budžetā līdzekļu. Tāpēc vēršam sabiedrības un valsts iestāžu uzmanību uz to, kā valstij veicas ar budžeta piepildīšanu un meklējam atbildi uz jautājumu, kas ir vajadzīgs, lai nodokļu maksātāji būtu motivēti samaksāt nodokļus noteiktajā apmērā un termiņā."
VK Saimnieciskā gada pārskata revīzijā, konstatējot iepriekš norādītās nepilnības un virkni trūkumu tiesību aktos un pašvaldību rīcībā esošo līdzekļu un mantas uzskaitē, ir sagatavojusi 44 ieteikumus, kas sniegti Finanšu ministrijai, Tieslietu ministrijai, Ekonomikas ministrijai, Zemkopības ministrijai, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai un pašvaldībām, kā arī astoņus ierosinājumus Ministru kabinetam.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!