Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības vadītājs Valdis Keris uzsvēra, ka 2018.gada budžeta likumā būtu jāieraksta, kādā veidā tiks nodrošināts veselības aprūpes finansējuma pieaugums 4% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP) 2020.gadā, kā arī - kādā veidā tiks nodrošināts algu pieaugumus veselības aprūpē strādājošajiem. Ja tas netiks iekļauts likumprojektā, Keris norādīja, ka viņa vadītā arodbiedrība neatbalstīs nedz nodokļu reformu, nedz budžetu.
Savukārt Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) uzsvēra, ka finansējuma pieaugums veselības nozarei ir cerīgāks nekā jebkurā citā nozarē. "Mūsu rīcība ir vērsta uz to, lai sakārtotu nozari, un to pierādīsim ar praktiskiem darbiem, nevis budžetā ieliktu ciparu, kam nav seguma," pauda premjers.
Savukārt Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga stāstīja, ka budžetā jāietver pedagogu darba samaksas pieauguma grafiks, kas neprasa papildu budžeta līdzekļus, kā arī jāparedz, ka finansējums zinātnei atbilstu starptautiskajai praksei.
Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V) iebilda pret formulējumu "starptautiskai praksei atbilstošs finansējums zinātnei". “Nav tādas starptautiskas prakses, jo katrai valstij ir sava prakse," piebilda Šadurskis.
Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) norādīja, ka, izstrādājot budžetu, katra ministrija pieteica savas prioritātes, kuras tika atbalstīts. Tāpēc finanšu ministres ieskatā, būtu jocīgi, ja izglītības un zinātnes ministram būtu jādodas uz Saeimu iesniegt pilnīgi jaunus priekšlikumus.
NTSP vienojās, ka valdības pārstāvji un sociālie partneri turpinās diskutēt par konstatētajām neatbilstībām, kā arī līdz 16.oktobrim sagatavos priekšlikumus, ko NTSP izskatīs 23.oktobrī. Pēc tam priekšlikumus plānots iesniegt Saeimas komisijās, kuras izskatīs ar nākamā gada budžetu saistītos likumprojektus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
