Ministrijas atskaitās: kurām prioritātēm izdevies 'izsist' naudu nākamā gada budžetā  (100)

Nākamā gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 8,751 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi – 8,952 miljardi eiro.

Salīdzinot ar 2017. gada budžetu, nākamgad plānotie valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par 725 miljoniem eiro lielāki. Savukārt valsts budžeta izdevumi paredzēti par 625 miljoniem eiro lielāki nekā 2017. gada valsts budžeta likumā.

Par budžetu divos lasījumos vēl būs jālemj Saeimai.

Prioritārie virzieni nākamā gada valsts budžetā ir – aizsardzība, veselība, demogrāfija un autoceļu uzturēšana.

Viens no nozares darbības virzieniem 2018. gadā būs arī NBS kaujas gatavības celšana, turpinot īstenot personāla apmācību, ekipējuma un tehnikas iegādi, kā arī militāro bāžu infrastruktūras attīstību. Tāpat nākamgad Latvija turpinās sniegt uzņemošās valsts atbalstu sabiedroto spēkiem.

2018. gadā AM budžets veidos 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP), tā apmērs būs 576 miljoni eiro.

Šiem prioritārajiem pasākumiem paredzēti 39,3 miljoni eiro. Lielākā daļa no šīs summas – 28,2 miljoni eiro – paredzēti ģimenēm ar bērniem, palielinot ģimenes valsts pabalstu. Kā atzīmē ministrijā, konkrētu piedāvājumu paredzēts piedāvāt tuvākajā laikā, kad šis jautājums tiks skatīts Saeimā.

Audžuģimeņu un adoptētāju atbalstam būs papildus pieejami 2,96 miljoni eiro. Plānots, ka no 1. janvāra audžuģimeņu pabalsta minimālais apmērs tiks palielināts vairāk nekā divas reizes, sasniedzot 215 eiro par bērnu līdz sešu gadu vecumam un 258 eiro par bērnu no septiņu gadu vecuma.

Pieaugs arī atlīdzība par audžuģimenes darbu: par viena bērna aprūpi audžuģimene saņems atlīdzību 171 eiro, par diviem bērniem – 222 eiro, bet par trīs un vairāk bērniem – 274 eiro. Tāpat no 1. janvāra plānots palielināt atlīdzību arī par adoptējamā bērna aprūpi.

Savukārt onkoloģiskajiem slimniekiem tiks nodrošināti jauni sociālās rehabilitācijas pasākumi bērniem paliatīvajā aprūpē un viņu ģimenes locekļiem. Atbalsts paredzēts arī tehnisko palīglīdzekļu klāsta modernizēšanai cilvēkiem ar invaliditāti.

Labklājības nozares valsts pamatbudžeta izdevumi plānoti 668,4 miljoni eiro, savukārt valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta izdevumi plānoti 2,65 miljardu eiro apmērā.

Autoceļu jomā plānots uzlabot valsts galveno un reģionālo ceļu ar asfalta segumu, lai uzlabotu satiksmes drošību. Savukārt nākamgad papildus piešķirtie 25,6 miljoni eiro garantēs iespēju par 300 kilometriem vairāk sakārtot un veikt dažādus uzturēšanas darbus uz valsts vietējiem grants ceļiem.

Savukārt dzelzceļa jomā 2018. gadā projekta "Rail Baltica" ietvaros plānots sagatavot un noslēgt līgumu par Starptautiskās lidostas "Rīga" stacijas un ar to saistītās infrastruktūras tehniskā projekta izstrādi. Tāpat plānots sagatavot un noslēgt līgumu par "Rail Baltica" Rīgas Dzelzceļa tilta un Rīgas Centrālā multimodālā sabiedriskā transporta mezgla kompleksa būvprojekta izstrādi un būvniecību. Papildus plānots izbūvēt vienu tuneli, lai uzlabotu drošību dzelzceļa tuvumā.

Kopumā satiksmes nozares budžets nākamgad būs 428,8 miljoni eiro.

Kopumā prioritārajiem TM pasākumiem tiks novirzīti 5,2 miljoni eiro, no kuriem daļu līdzekļu plānots veltīt Uzņēmumu reģistra publisko reģistru modernizēšanai.

Tāpat TM un Valsts valodas centrs (VVC) nākamajā gadā turpinās strādāt pie valsts valodas lietojuma uzraudzības stiprināšanas, veicinot VVC sabiedrisko palīgu aktīvu iesaisti un iedzīvotāju konsultēšanu. Plānots, ka VVC izstrādās lietotni, kas ļaus ikvienam iedzīvotājam ziņot par iespējamiem Valsts valodas likuma pārkāpumiem. Un, lai stiprinātu un sekmētu valsts valodas uzraudzību, tiek plānots arī paaugstināt VVC inspektoru atalgojumu par 20%.

Nākamgad Valsts probācijas dienesta (VPD) darbinieku atalgojums tiks palielināts aptuveni par 15%, lai novērstu regulāru kadru mainību.

Būtisks palielinājums tiek plānots arī uzturlīdzekļu izmaksā. No 2018. gada līdz 2020. gadam pakāpeniski pieaugs no Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas izmaksāto valsts garantēto uzturlīdzekļu apmērs bērniem un pilngadīgām personām, kas turpina iegūt izglītību Latvijā:

nākamgad paredzēts, ka bērnam līdz septiņu gadu vecumam tie būs 98,90 eiro ik mēnesi, bērnam no septiņu gadu vecuma sasniegšanas līdz 21 gadu vecuma sasniegšanai – 118,25 eiro ik mēnesi;

2019. gadā bērnam līdz septiņu gadu vecumam – 103,20 eiro ik mēnesi, bērnam no septiņu gadu vecuma sasniegšanas līdz 21 gadu vecuma sasniegšanai – 122,55 eiro ik mēnesi;

2020. gadā bērnam līdz septiņu gadu vecumam – 107,50 eiro ik mēnesi, bērnam no septiņu gadu vecuma sasniegšanas līdz 21 gadu vecuma sasniegšanai – 129 eiro ik mēnesi.

Plānots, ka TM budžets nākamgad pieaugs līdz 230,4 miljoniem eiro.

Svarīgākā EM prioritāte valsts budžeta veidošanā bija nepieciešamība rast risinājumu obligātās iepirkumu komponentes (OIK) samazinājumam jau tuvāko gadu laikā, norāda ministrijā. Valdības atbalstītais risinājums paredz elektrostacijām ar jaudu virs 100 megavatiem atteikties no 75% atbalsta elektroenerģijas OIK ietvaros, pretim saņemot vienreizēju kompensāciju. Risinājums attieksies uz AS "Latvenergo" piederošām elektrostacijām Rīgas TEC-1 un TEC-2.

Rasts budžeta finansējums mājokļu iegādes atbalsta programmai ģimenēm ar bērniem. Programmas turpināšanai 2018.-2020. gadā piešķirti četri miljoni eiro ik gadu, kas ļaus izsniegt aptuveni 2600 garantijas.

Vienlaikus paredzēts piešķirt papildu finansējumu ārvalstu tiešo investīciju piesaistes un eksporta veicināšanas pasākumiem gandrīz 500 tūkstošu eiro apmērā, kā ietvaros plānots piesaistīt piecus ārvalstu investīciju projektus.

Tāpat rasta iespēja piešķirt papildu finansējumu vairāk nekā 400 tūkstošu eiro apmērā Patērētāju tiesību aizsardzības centram tirgus uzraudzības stiprināšanai tūrisma pakalpojumu, preču energoefektivitātes un nebanku kreditēšanas jomās.

Nākamgad veselības nozares budžets būs par 194 miljoniem eiro lielāks, sasniedzot 1,014 miljardu eiro.

2018. gadā papildu 13,2 miljoni eiro tiks novirzīti onkoloģijas jomai, savukārt veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības uzlabošanai paredzēts novirzīt papildu 28,6 miljonus eiro, tai skaitā ambulatorajai aprūpei – 12,6 miljonus eiro.

Tāpat nākamgad paredzēts par 1175 operācijām palielināt endoprotezēšanas operāciju skaitu, tādējādi gada laikā pakalpojumu nodrošinot 25 tūkstošiem pacientu.

Uzlabojumi gaidāmi infekciju slimību ārstēšanas jomā: plānots par aptuveni 200 palielināt to C hepatīta pacientu skaitu, kuriem tiek nodrošināta medikamentozā ārstēšana, kā arī par 1500 pacientiem palielināt to HIV/AIDS pacientu skaitu, kuriem tiks nodrošināta valsts apmaksāta ārstēšana.

Zāļu kompensācijas apjoma palielinājums paredzēts Krona slimības, čūlainā kolīta un psoriāzes pacientiem, tāpat papildu līdzekļi piecu miljonu eiro apmērā tiks novirzīti reto slimību diagnostikai un ārstēšanai.

Kopumā IZM prioritārajiem pasākumiem papildus piešķirti 14,9 miljoni eiro.

Minimālā atalgojuma likme augstskolas docentam par pilnas slodzes darbu 2018. gadā tiks palielināta līdz 904 eiro, savukārt 2019. gadā – līdz 980 eiro. Nākamajā gadā šim mērķim plānoti papildu 3,7 miljoni eiro.

Ministrijas finansējums zinātnei 2018. gadā, salīdzinot ar 2017. gadu, pieaugs par 2,3 miljoniem eiro, no tiem 1,4 miljonus eiro plānots piešķirt fundamentālo un lietišķo pētījumu projektiem un papildu 551 tūkstoti eiro – zinātnes bāzes finansējumam.

Tāpat IZM paredzējusi sociālā atbalsta programmu tiem pirmspensijas vecuma pedagogiem, kuriem līdz pensijas sasniegšanai būs palikuši ne vairāk kā trīs gadi un kuri pēc skolu tīkla sakārtošanas neturpinās darbu izglītības iestādē.

Papildus 2,4 miljonus eiro plānots novirzīt sporta nozarei. Valsts nozīmes sporta infrastruktūras attīstības projektu īstenošanā plānots ieguldīt 5,9 miljonus eiro. Savukārt 1,2 miljoni eiro paredzēti Paralimpiskā sporta centra izveidei.

Kopumā nākamajā gadā IZM izdevumi paredzēti 395,4 miljoni eiro apmērā, savukārt mērķdotācijas pašvaldībām apmērs nākamgad paredzēts 349,9 miljoni eiro.

Prioritāšu īstenošanai paredzētā summa 2018. gadam ir 11,35 miljoni eiro.

Tāpat finansējums panākts arī Kinoloģijas centra modernizācijai, infrastruktūras un tehniskās bāzes uzlabošanai un citiem nozarei būtiskiem pasākumiem.

Lai novērstu robežpārkāpumus un nelikumīgu preču pārvietošanu pāri robežai, 2018. gadā tiks ierīkota un stiprināta Latvijas – Krievijas robežjosla.

Līdz gada beigām tiks pabeigta arī žoga izbūve uz Latvijas – Krievijas robežas. Žoga kopējais garums būs 93 kilometri. Nākamajā gadā tiks uzsākti arī Latvijas – Baltkrievijas robežjoslas stiprināšanas pasākumi.

Papildus no valsts budžeta Zemkopības ministrijai 2018. gadā ieplānoti 5,24 miljoni eiro, kas tiks ieguldīti meža ugunsgrēku dzēšanas automašīnu iegādei, zemāko algu celšanai Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) mācībspēkiem un PVN samazināšanai dārzeņiem, augļiem un ogām.

Izmantojot papildu finansējumu, 2018. gadā Valsts meža dienests uzlabos meža ugunsapsardzību un varēs operatīvāk likvidēt meža ugunsgrēkus.

Savukārt papildu finansējums LLU dos iespēju palielināt zemākās algas, kā rezultātā pieaugs LLU studijās iegūto zināšanu un praktisko iemaņu kvalitāte, paredz ministrija.

Tāpat no nākama gada līdz 5% tiks samazināts PVN Latvijai raksturīgiem augļiem, dārzeņiem un ogām.

ZM nākamā gada budžets ir 667,8 miljoni eiro.

ĀM savām prioritātēm ieguvusi papildu līdzekļus 2,96 miljonu eiro apmērā. Plānots, ka nākamgad ĀM stiprinās Latvijas diplomātisko un konsulāro dienestu.

Savukārt KM papildus tikusi pie 6,7 miljoniem eiro, tie būs pieejami kultūras projektu un mediju atbalstam, kā arī integrācijas pasākumu īstenošanai.

VARAM papildus guvusi 4,17 miljonus eiro – vides uzraudzības stiprināšanai un atbalstam pašvaldībām. Tikmēr FM ar saviem papildu 6,09 miljoniem eiro turpinās cīņu ar ēnu ekonomiku un modernizēs nodokļu informācijas pakalpojumus.