Saeima ceturtdien ārkārtas sēdē konceptuāli atbalstīja nākamā gada valsts budžeta projektu, kā arī vidēja termiņa budžeta ietvara likuma projektu 2018.- 2020. gadam.
Nākamā gada budžeta projektu pirmajā lasījumā atbalstīja 56 deputāti, bet pret bija 39. Par budžeta projektu balsoja koalīcijas partiju pārstāvji, bet pret bija opozīcijā esošās partijas "Saskaņa", "No sirds Latvijai" un Latvijas Reģionu apvienības pārstāvji.
Sēdei video un teksta tiešraidē varēja sekot līdzi arī portālā "Delfi". Saeimas ārkārtas sēde sākās trešdien plkst. 15 un neilgi pēc plkst. 18 tai tika izsludināts pārtraukums. Darbu deputāti atsāka ceturtdienas rītā.
Deputāti pirmajā lasījumā atbalstīja vairāk nekā 20 budžetu pavadošos likumprojektus, tostarp grozījumus Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likumā, kas paredz samazināt PVN Latvijā raksturīgiem dārzeņiem, augļiem un ogām, un Sakrālā mantojuma saglabāšanas finansēšanas likuma projektu, kura mērķis būs nodrošināt valsts aizsargājamu kultūras pieminekļu statusā esošu kulta celtņu kā nacionāli nozīmīgas kultūras mantojuma daļas saglabāšanu nākamajām paaudzēm.
Nākamā gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 8,751 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi – 8,952 miljardi eiro, liecina pirmajā lasījumā atbalstītais projekts.
Maksimālais valsts parāds 2018. gada beigās plānots 10,25 miljardu eiro apmērā, iekšzemes kopprodukta (IKP) prognoze 2018. gadam noteikta 28,359 miljardu eiro apmērā.
Savukārt vidēja termiņa budžeta ietvars paredz, ka vispārējās vadības pieļaujamais budžeta deficīts 2018. gadā būs 1%, 2019. gadā 0,9%, bet 2020. gadā 0,4% no iekšzemes kopprodukta. 2018. gadā, kā arī 2020. gadā tiek paredzēta arī fiskālā nodrošinājuma rezerve 0,1% apmērā no iekšzemes kopprodukta.
Finanšu ministrija (FM) prognozē, ka šogad Latvijas iekšzemes kopprodukts (salīdzināmās cenās) palielināsies par 3,7%. Paredzams, ka nākamajos gados izaugsme būs mērenāka, jo nav gaidāms tik straujš investīciju pieaugums, kāds sekoja pēc krasā investīciju krituma 2016. gadā.
Tāpēc 2018. gadā iekšzemes kopprodukts palielināsies par 3,4% un tad 2019. un 2020. gadā pieaugums nostabilizēsies 3,2% līmenī, kas ir tuvu ekonomikas izaugsmes potenciālam.
Prioritārie virzieni nākamā gada valsts budžetā ir – aizsardzība, veselība, demogrāfija un autoceļu uzturēšana.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
