Pabeidz darbu pie valsts budžeta; papildu līdzekļus atvēl augstākajai izglītībai  (17)

Nākamā gada valsts budžeta likumprojektam un vidēja termiņa budžeta ietvara 2018.-2020. gadam likumprojektam kopumā tika iesniegti vairāk nekā 100 priekšlikumi. Komisijas atbalstu neguva koalīcijas deputātu priekšlikumi, kas paredzēja papildu finansējumu gan dažādiem projektiem, gan nozarēm. Tāpat komisijas atbalstu neguva daudzie opozicionāru iesniegtie priekšlikumi, kuru fiskālā ietekme mērāma desmitos miljonos eiro.

Vairāki koalīcijas partiju deputāti bija iesnieguši fiskāli negatīvus priekšlikumus, bet neuzturēja balsojumu vai pat atsauca priekšlikumus, apzinoties, ka koalīcijas partneri ir vienojušies, ka tā saucamo "deputātu kvotu" nebūs.

Pamatā deputātu priekšlikumi paredzēja piešķirt papildu finansējumu no programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem", savukārt ministrijas lielākoties piedāvāja priekšlikumus, kas neparedz palielināt izdevumus.

Kopumā Budžeta komisija pieturējās pie uzstādījuma – neatbalstīt fiskāli negatīvus priekšlikumus, taču bija arī izņēmumi. Budžeta komisija atbalstīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) priekšlikumu palielināt finansējumu internātskolu darbības nodrošināšanai. Ministrija aicināja piešķirt 2 402 219 eiro pašvaldību dibināto internātskolu uzturēšanas izdevumu daļēju izdevumu segšanai 2018. gadā no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

Deputāti arī atbalstīja IZM priekšlikumu pārdalīt 1 688 021 eiro, lai palielinātu Jēkabpils multifunkcionālās sporta halles būvniecības projekta un Valmieras Jāņa Daliņa stadiona rekonstrukcijas un vieglatlētikas manēžas celtniecības projekta īstenošanai 2018. gadā paredzēto finansējumu. Šos IZM priekšlikumus iepriekš atbalstīja arī valdība.

Vēl komisijas deputāti atbalstīja parlamentārieša Edgara Putras (ZZS) priekšlikumu pārdalīt Saeimas budžetā līdzekļus, lai nodrošinātu finansējumu 4. maija deklarācijas klubam Augstākās Padomes deputātu reprezentācijas nodrošināšanai. Tā kā priekšlikums paredz pārdalīt budžetu iestādes iekšienē, tas ir fiskāli neitrāls. Šis sākotnēji bija vienīgais priekšlikums par izmaiņām ieņēmumos un izdevumos nākamā gada valsts budžeta projektā, kurš pretēji iepriekš valdības lemtajam tika atbalstīts.

Sēdes izskaņā Budžeta komisija pēc Latvijas Studentu apvienības lūguma lēma no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem piešķirt 187 390 eiro IZM, 30 730 eiro Zemkopības ministrijai, 27 990 eiro Kultūras ministrijai un 56 130 eiro Veselības ministrijai. Plānots, ka šie līdzekļi tiks novirzīti augstskolu darbībai.

Galīgajam lasījumam komisija virza arī 28 likumprojektus, kas saistīti ar nākamā gada valsts budžetu.

Valsts budžeta projektu galīgajā lasījumā plānots skatīt trešdien, 22. novembrī.

Nākamā gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti 8,75 miljardu eiro apmērā, savukārt izdevumi – 8,95 miljardi eiro. Salīdzinājumā ar 2017. gada budžetu nākamgad plānotie budžeta ieņēmumi palielināsies par 725 miljoniem eiro, bet izdevumi pieaugs par 624 miljoniem eiro. Budžeta deficīts nākamgad plānots 0,8% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP).

2018. gada valsts budžeta projekts ir izstrādāts atbilstoši šī gada jūlijā Saeimā apstiprinātajam nodokļu politikas ietvaram, kas cita starpā paredz būtisku darbaspēka nodokļu samazinājumu un sociālās atbildības pasākumus, jaunu nodokļa maksāšanas režīmu uzņēmumiem un izmaiņas mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem. Nākamā gada valsts budžeta projekts jaunas būtiskas izmaiņas nodokļos neparedz.

Lielākais finansējuma pieaugums nākamgad paredzēts jomām, kas izvirzītas kā valsts prioritātes – iekšējās un ārējās drošības veicināšanai, veselības aprūpei, demogrāfijas sekmēšanai, kā arī autoceļu sakārtošanai.

Valsts drošībai un aizsardzībai nākamgad papildus plānots piešķirt 126 miljonus eiro, un finansējums kopumā sasniegs 2% no IKP, ko paredz Latvijas kā NATO dalībvalsts saistības. Vairāk nekā 11 miljonus paredzēts novirzīt austrumu robežas sakārtošanai, kibernoziedzības novēršanai un citiem ar iekšējo drošību saistītiem pasākumiem.

Veselības nozarei nākamgad papildus plānots novirzīt vairāk nekā 200 miljonus eiro, un veselības aprūpes budžets kopumā pārsniegs vienu miljardu eiro. Pieaugums plānots arī vidējā termiņā ar mērķi 2020. gadā sasniegt 4% no IKP. Finansējuma palielinājums nepieciešams, lai īstenotu veselības aprūpes sistēmas reformu, sasaistot veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu ar sociālo iemaksu veikšanu.

Būtisks finansējuma palielinājums paredzēts arī demogrāfijas pasākumiem. Plānota piemaksa vecākiem pie ģimenes valsts pabalsta, ja ģimenē aug divi un vairāk nepilngadīgi bērni, un lielāka atlīdzība par adoptētā bērna aprūpi un audžuģimenes pienākumu pildīšanu.

Savukārt 25 miljoni eiro, tostarp daļa no degvielas akcīzes nodokļa ieņēmumiem, nākamgad paredzēti vietējo autoceļu uzturēšanai, pārbūvei un atjaunošanai.

No nākamā gada paredzēts ieviest samazināto pievienotās vērtības nodokļa likmi 5% apmērā, un to plānots piemērot Latvijai raksturīgu svaigu augļu, ogu un dārzeņu piegādēm. Nodokļa samazināto likmi patlaban plānots ieviest uz trim gadiem.

Budžeta projektā finansējums paredzēts sakrālā mantojuma saglabāšanai, atbalsta programmas izveidošanai radošajām personām, kā arī tūrisma nozares uzraudzības sistēmas uzlabošanai.

Tāpat papildu finansējums paredzēts, lai varētu paplašināt valsts atbalsta programmas mājokļa iegādei galvojuma saņēmēju loku.

Budžeta projekta ieņēmumu daļā paredzēts noteikt vienreizēju maksājumu 5000 eiro apmērā par termiņuzturēšanās atļaujas atjaunošanu ārzemniekiem, kuriem beidzies tās termiņš.

Galīgajā lasījumā Saeima budžetu skatīs 22. novembrī.