Turklāt valsts budžeta ieņēmumi no solidaritātes nodokļa pārsniedz plānoto. Desmit mēnešos no solidaritātes nodokļa bija plānots iekasēt 37,4 miljonus eiro. Plāns pārpildīts par 11,4 miljoniem eiro jeb 30,4%, informē Finanšu ministrijas Komunikācijas departamenta direktors Aleksis Jarockis.
Solidaritātes nodokli patlaban maksā 2543 strādājošie.
Solidaritātes nodoklis tika ieviests 2016. gadā. To piemēro darba ņēmēju atalgojuma daļai, kura pārsniedz valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu griestus jeb 52 400 eiro.
Pret solidaritātes nodokli iebilda gan uzņēmēju organizācijas, gan privātpersonas. Tās vērstās Satversmes tiesā ar lūgumu izvērtēt minētā nodokļa normu atbilstību Satversmei.
Oktobrī Satversmes tiesa pēc fizisko personu pieteikuma par neatbilstošu Satversmei atzina vienu no piecām apstrīdētajām Solidaritātes nodokļa likuma normām – 6. pantu, kas nosaka nodokļa likmes. Savukārt paša nodokļa ieviešana atsevišķai personu grupai neesot vienlīdzības principa pārkāpums, jo likumdevēja pienākums ir veidot solidāru un taisnīgu nodokļu sistēmu, kas būtu vērsta uz sociālekonomisko atšķirību izlīdzināšanu un valsts ilgtspējīgu attīstību. Novembrī Satversmes tiesa arī pēc juridisko personu pieteikuma par neatbilstošu Satversmei atzina tikai Solidaritātes nodokļa likuma 6. pantā noteiktās nodokļa likmes. Norma atzīta par spēkā neesošu no 2019. gada janvāra.
Finanšu ministrija apņēmusies gada laikā novērst Satversmes tiesas konstatētās nepilnības solidaritātes nodokļa piemērošanā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
