Saeima galīgajā lasījumā atbalstījusi 2018. gada valsts budžetu, vidēja termiņa budžeta ietvaru 2018., 2019. un 2020. gadam, kā arī ar budžetu saistītus grozījumus 26 likumos un divus jaunus likumus.
Budžeta pieņemšanas procesam varēja sekot arī portālā "Delfi" video un teksta tiešraidē.
Par 2018. gada valsts budžetu balsoja 59 deputāti, pret balsoja 37.
Lielākais finansējuma pieaugums nākamgad paredzēts jomām, kas izvirzītas kā valsts prioritātes – iekšējās un ārējās drošības veicināšanai, veselības aprūpei, demogrāfijas sekmēšanai, kā arī autoceļu sakārtošanai.
Valsts drošībai un aizsardzībai nākamgad papildus plānots piešķirt 126 miljonus eiro, un finansējums kopumā sasniegs divus procentus no iekšzemes kopprodukta (IKP). Vairāk nekā 11 miljonus paredzēts novirzīt austrumu robežas sakārtošanai, kibernoziedzības novēršanai un citiem ar iekšējo drošību saistītiem pasākumiem.
Veselības nozarei nākamgad papildus plānots novirzīt vairāk nekā 200 miljonus eiro, un veselības aprūpes budžets kopumā pārsniegs vienu miljardu eiro. Pieaugums plānots arī vidējā termiņā ar mērķi 2020. gadā sasniegt 4% no IKP. Finansējuma palielinājums nepieciešams, lai īstenotu veselības aprūpes sistēmas reformu, sasaistot veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu ar sociālo iemaksu veikšanu.
Būtisks finansējuma palielinājums paredzēts arī demogrāfijas pasākumiem. Plānota piemaksa vecākiem pie ģimenes valsts pabalsta, ja ģimenē aug divi un vairāk bērni, un lielāka atlīdzība par adoptētā bērna aprūpi un audžuģimenes pienākumu pildīšanu.
Finansējumu plānots piešķirt specializēto audžuģimeņu atbalstam un reģionālo atbalsta centru izveidošanai, kā arī audžuģimeņu reģistra ieviešanai, kas ļautu paātrināt ārpusģimenes aprūpē esoša bērna nonākšanu audžuģimenē, nevis bērnu aprūpes iestādē.
Sociālā atbalsta pasākumi plānoti arī izglītības jomā, un pedagogiem pirmspensijas vecumā, kuri skolu reformas rezultātā paliks bez darba, būs tiesības uz vienreizēju atlaišanas pabalstu.
Savukārt 25 miljoni eiro, tostarp daļa no degvielas akcīzes nodokļa ieņēmumiem, nākamgad paredzēti vietējo autoceļu uzturēšanai, pārbūvei un atjaunošanai.
No nākamā gada paredzēts ieviest samazināto pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi 5% apmērā, un to plānots piemērot Latvijai raksturīgu svaigu augļu, ogu un dārzeņu piegādēm. Nodokļa samazināto likmi patlaban plānots ieviest uz trim gadiem.
Nākamā gada valsts budžets paredz finansējumu sakrālā mantojuma saglabāšanai, atbalsta programmas izveidošanai radošajām personām.
Tāpat papildu finansējums paredzēts, lai varētu paplašināt valsts atbalsta programmas mājokļa iegādei galvojuma saņēmēju loku.
Budžeta ieņēmumu daļā paredzēts noteikt vienreizēju maksājumu 5000 eiro apmērā par termiņuzturēšanās atļaujas atjaunošanu ārzemniekiem, kuriem beidzies tās termiņš.
Deputāti arī lēmuši, ka no nākamā mēnesi ik mēnesi publiskos valsts un pašvaldību darbinieku un amatpersonu algas.
Nākamā gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti 8,75 miljardu eiro apmērā, savukārt izdevumi – 8,95 miljardi eiro. Salīdzinot ar 2017. gada budžetu, nākamgad plānotie budžeta ieņēmumi palielināsies par 725 miljoniem eiro, bet izdevumi pieaugs par 624 miljoniem eiro.
Budžeta deficīts nākamgad plānots 0,8 procentu apmērā no IKP.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
