Saeima trešdien sanāca uz ārkārtas sēdi, lai galīgajā lasījumā lemtu par nākamā gada valsts budžeta likumprojektu, vidējā termiņa budžeta ietvaru 2018., 2019. un 2020. gadam un 28 likumprojektiem, kas saistīti ar valsts budžetu. Pēc astoņu stundu darba deputāti lēma, ka debates par budžetu tiks turpinātas ceturtdien.
Budžeta pieņemšanas procesam bija iespējams sekot portāla "Delfi" teksta tiešraidē.
Valsts budžeta projekta paketē iekļauti divi jauni likumprojekti, grozījumi 26 likumos, kā arī likumprojekts "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2018., 2019. un 2020. gadam" un likumprojekts "Par valsts budžetu 2018. gadam".
Salīdzinot ar šā gada budžetu, nākamgad plānoti par 725 miljoniem eiro lielāki ieņēmumi, bet budžeta izdevumi pieaugs par teju 625 miljoniem eiro.
Jau vēstīts, ka nākamā gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 8,751 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi – 8,952 miljardi eiro. Maksimālais valsts parāds 2018. gada beigās plānots 10,25 miljardu eiro apmērā, iekšzemes kopprodukta (IKP) prognoze 2018. gadam noteikta 28,359 miljardu eiro apmērā.
Savukārt vidēja termiņa budžeta ietvars paredz, ka vispārējās vadības pieļaujamais budžeta deficīts 2018. gadā būs 1%, 2019. gadā 0,9%, bet 2020. gadā 0,4% no IKP. 2018. gadā, kā arī 2020. gadā tiek paredzēta arī fiskālā nodrošinājuma rezerve 0,1% apmērā no IKP.
Finanšu ministrija (FM) prognozē, ka šogad Latvijas IKP (salīdzināmās cenās) palielināsies par 3,7%. Paredzams, ka nākamajos gados izaugsme būs mērenāka, jo nav gaidāms tik straujš investīciju pieaugums, kāds sekoja pēc krasā investīciju krituma 2016. gadā.
Tāpēc 2018. gadā IKP palielināsies par 3,4% un tad 2019. un 2020. gadā pieaugums nostabilizēsies 3,2% līmenī, kas ir tuvu ekonomikas izaugsmes potenciālam.
Prioritārie virzieni nākamā gada valsts budžetā ir – aizsardzība, veselība, demogrāfija un autoceļu uzturēšana.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!