Finansiāli atbalstīs sakrālā mantojuma saglabāšanu  (3)

Sakrālā mantojuma saglabāšanas finansēšanas likuma, kuru Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja trešdien, mērķis ir nodrošināt valsts aizsargājamu kultūras pieminekļu statusā esošu kulta celtņu kā nacionāli nozīmīgas kultūras mantojuma daļas saglabāšanu nākamajām paaudzēm.

Jaunais likums paredz, ka Latvijas valsts piedalās sakrālā mantojuma izpētes, tehnisko projektu izstrādes, konservācijas, restaurācijas, remontu un citu atjaunošanas darbu finansēšanā, izveidojot pastāvīgu sakrālā mantojuma finansēšanas programmu gadskārtējā valsts budžeta likumā. Šo programmu kārtējam gadam apstiprinās Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija (VKPAI).

Tāpat likumā noteikta sakrālā mantojuma finansēšanas programmas līdzekļu sadale. Priekšlikumu sakrālā mantojuma objekta iekļaušanai šajā programmā varēs iesniegt Latvijas likumos atzīta reliģiska savienība vai reliģiska organizācija, kura neietilpst nevienā reliģiskā savienībā. Jaunajā regulējumā paredzēts noteikt kritērijus objekta iekļaušanai programmā un finansējuma sadalei.

VKPAI pieņems lēmumu par finansējuma piešķiršanu programmā iekļautajiem sakrālā mantojuma objektiem, kā arī kontrolēs programmas līdzekļu izlietojumu.

Likums paredz Sakrālā mantojuma padomes izveidi. Tās uzdevums būs nodrošināt sadarbību un informācijas apriti starp Kultūras ministriju (KM), VKPAI un reliģiskajām organizācijām.

Padomes sastāvu veidos viens pārstāvis no KM, trīs pārstāvji no VKPAI un pa vienam pārstāvim no reliģiskajām savienībām – baznīcām, kas pieteikušās finansējumam.

Kā liecina KM apkopotā informācija, valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā iekļautas 357 baznīcas, tas ir 4,02% no valsts aizsargājamo pieminekļu kopskaita.

Laika posmā no 2013. līdz 2016. gadam valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā ir iekļauti 112 sakrālā mantojuma objekti, no tiem 19 kulta celtnes un 93 mākslas pieminekļi.

Iepriekš vēstīts, ka iepriekšējos gadus finanšu avots dievnamiem bija tā saucamās "deputātu kvotas". Ar šo jauno likumu ir plānots šo praksi izbeigt.

Vēstīts, ka Saeima trešdien sanākusi uz ārkārtas sēdi, lai galīgajā lasījumā lemtu par nākamā gada valsts budžeta likumprojektu, vidēja termiņa budžeta ietvaru 2018., 2019. un 2020. gadam un 28 likumprojektiem, kas saistīti ar valsts budžetu.