Foto: LETA
Līdz ar jauno gadu Latvijā stāsies spēkā plaša nodokļu reforma, un strādājošie izjutīs vairākas būtiskas izmaiņas.

Galvenās pārmaiņas darba ņēmēju gadījumā ir minimālās darba algas būtiska paaugstināšana un pārmaiņas, kā tiks aprēķināti algas nodokļi - iedzīvotāju ienākuma nodoklis un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas. Būtiskas izmaiņas skars arī iespējas atgūt pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli par attaisnotajiem izdevumiem.

Piedāvājam iepazīties ar Valsts ieņēmumu dienesta apkopoto informāciju par nozīmīgākajām izmaiņām darba ņēmējiem.

Mainās iedzīvotāju ienākuma nodoklis

Foto: Shutterstock

Lielai daļai darba ņēmēju nākamgad no algas būs jāmaksā mazāks nodoklis, jo ir ieviesta progresīvā iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme. Tas nozīmē, ka gada ienākumiem līdz 20 004 eiro tiks piemērota 20% iedzīvotāju ienākuma likme līdzšinējo 23% vietā.

Ienākumu daļai no 20 004 eiro līdz 55 000 eiro tiks piemērota 23% likme.

Savukārt tai ienākumu daļai, kas pārsniegs 55 000 eiro, no 2018. gada tiks piemērota 31,4% likme.

Aug valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas

Foto: F64

No nākamā gada valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likme tiks palielināta par vienu procentpunktu (0,5% darba devējam un 0,5% darba ņēmējam). Šie ienākumi tiks novirzīti pamatbudžetā veselības aprūpes finansēšanai, nodrošinot no valsts budžeta līdzekļiem apmaksājamus veselības aprūpes pakalpojumus tām personām, kas pakļautas veselības apdrošināšanai.

Sociālo iemaksu likme nākamgad būs 35,09%, no kuriem 24,09% maksās darba devējs un 11% -darba ņēmējs.

Palielinās minimālā mēneša darba alga

Foto: DELFI

No 2018. gada minimālā mēneša darba alga tiek paaugstināta no pašreizējiem 380 eiro uz 430 eiro.

Ieņēmumu dienests plāno nākamgad reizi mēnesī publiskot informāciju par darba devējiem, kuru darbinieku vidējais mēneša atalgojums ir valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmērā vai mazāks.

Diferencēts neapliekamais minimums

Foto: DELFI

Vienlaicīgi ar minimālā atalgojuma paaugstināšanu būtiski tiks celts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamais diferencētais minimums. Patlaban tas ir no 60 eiro līdz 115 eiro mēnesī, taču no nākamā gada tas būs 0-200 eiro robežās un ar katru gadu pieaugs, 2019. gadā sasniedzot 0-230 eiro, bet 2020. gadā sasniedzot 0-250 eiro robežu.

Algām līdz 440 eiro (pirms nodokļu nomaksas) neapliekamo minimumu katru gadu piemēros pilnā apmērā (200 eiro 2018.gadā, 230 eiro 2019.gadā un 250 eiro 2020.gadā).

Ienākumiem no 440 eiro līdz 1000 eiro mēnesī nākamgad neapliekamais minimums atbilstoši formulai pakāpeniski samazināsies un pie ienākumiem virs 1 000 eiro mēnesī tas netiks piemērots vispār. No 2019.gada, pieaugot neapliekamajam minimumam, paaugstināsies arī limits ienākumiem, kuriem tas netiks piemērots. Tas nozīmē, ka 2019. gadā neapliekamo minimumu vairs nepiemēros ienākumiem virs 1100 eiro mēnesī, savukārt 2020. gadā – ienākumiem virs 1200 eiro mēnesī.

Diferencēto neapliekamo minimumu plānots piemērot pilnā apmērā jau taksācijas gada laikā (pašreiz mazo ienākumu saņēmēji ieguvumus no diferencētā neapliekamā minimuma var iegūt tikai nākamajā taksācijas gadā, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju). Proti, Valsts ieņēmumu dienests par šo prognozēto neapliekamo minimumu divas reizes gadā – līdz 1. janvārim un 1. augustam – informēs personas darba devēju (to, kuram ir iesniegta algas nodokļa grāmatiņa). To Ieņēmumu dienests aprēķinās, balstoties uz iepriekšējā gada ienākumiem un nosūtīs darba devējam.

Paaugstināts nodokļa atvieglojums par apgādājamo

Foto: F64

No nākamā gada atvieglojums par apgādībā esošu personu paaugstinās no 175 eiro uz 200 eiro mēnesī, 2019. gadā uz 230 eiro mēnesī un 2020. gadā uz 250 eiro mēnesī.

Turklāt no 2018. gada 1. jūlija iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājiem papildus jau esošajiem nodokļu atvieglojumiem būs iespēja saņemt atvieglojumus arī par nestrādājošu laulāto, kura apgādībā ir viens vai vairāki bērni atkarībā no tā, kāds ir bērna vecums un vai tas turpina izglītības iegūšanu.

Piemēram, no 2018. gada 1. jūlija būs iespēja saņemt nodokļa atvieglojumu par nestrādājošu laulāto, ja tā apgādībā ir bērns līdz trīs gadiem.

Paaugstināts neapliekamais minimums pensionāriem

Foto: Shutterstock

No nākamā gada neapliekamais minimums pensionāriem tiek paaugstināts no pašreizējiem 235 eiro mēnesī līdz 250 eiro mēnesī.

Pakāpenisks neapliekamā minimuma paaugstinājums pensionāriem plānots arī turpmākajos gados, proti, 2019. gadā vēl uz 270 eiro mēnesī un 2020. gadā - uz 300 eiro mēnesī.

Izmaiņas attaisnotajos izdevumos

Foto: LETA

Arī turpmāk visiem iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājiem, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, būs iespēja atgūt daļu no samaksātā nodokļa par izglītību, ārstniecību, iemaksām pensiju fondos un citiem attaisnotajiem izdevumiem.

Galvenās izmaiņas saistītas ar summas apmēru, no kura varēs atgūt pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli, taču tas faktiski sāks darboties tikai no 2019. gada, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju par 2018. gadu.

2019. gadā, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju un čekus par 2018. gada attaisnotajiem izdevumiem par ārstniecības un izglītības pakalpojumiem, ziedojumiem un ziedojumiem politiskajām partijām, persona varēs saņemt atpakaļ samaksāto nodokli par to attaisnoto izdevumu summu, kas nepārsniedz 50% no viņa gada apliekamajiem ienākumiem, bet ne vairāk kā 600 eiro par sevi un katru ģimenes locekli.

Piemēram, ja 2018. gadā darba ņēmēja ienākumi gadā ir 8000 eiro, un attaisnotie izdevumi par medicīnas pakalpojumiem par sevi ir 700 eiro, tad uz attaisnotajiem izdevumiem par 2018. gadu attiecina 600 eiro, bet atlikušie 100 eiro pārceļas uz nākamo gadu.

Savukārt iemaksas privātajos pensiju fondos un apdrošināšanas prēmiju maksājumus varēs iekļaut attaisnotajos izdevumos tik lielā apmērā, lai tie kopā nepārsniedz 10% no nodokļa maksātāja ar nodokli apliekamā ienākuma, bet ne vairāk kā 4000 eiro gadā.

Attiecībā uz dzīvības apdrošināšanas līgumiem (ar līdzekļu uzkrāšanu) tiks mainīti arī piemērošanas nosacījumi, pagarinot to periodu uz 10 gadiem un nodrošinot apdrošināšanas prēmiju maksājumu regularitāti, vienlaikus nosakot pārejas noteikumus uz jau noslēgtajiem dzīvības apdrošināšanas līgumiem.

Piemēram, ja 2018. gadā darba ņēmēja ienākumi ir 8000 eiro gadā, un iemaksas privātajos pensiju fondos un apdrošināšanas prēmiju maksājumi ir veikti 2000 eiro apmērā, tad uz attaisnotajiem izdevumiem var attiecināt 800 eiro, tas ir summu, kas nepārsniedz 10% no gada ienākumiem.

2018. gadā, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju par 2017., 2016. vai 2015. gadu, joprojām būs spēkā pašreizējie nosacījumi.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!