Gleizers vairāk nekā 20 gadus strādājis ASV Valsts kasē, bijis atbildīgs par terorisma finansēšanas un finanšu noziegumu novēršanas jautājumiem. Šogad viņš atstājis darbu ASV publiskajā pārvaldē un kļuvis par uzņēmuma "Financial Integrity Network" vadītāju. Šo uzņēmumu piesaistījusi "ABLV Bank" kā stratēģisko konsultantu atbilstības jautājumos par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanu un risku pārvaldību.
Sarunā ar portālu "Delfi" ASV eksperts vērtē Latvijas banku iespējas atgūt reputāciju starptautiskajā finanšu pasaulē, stāsta par globālajām pārmaiņām cīņā ar finanšu noziegumiem un skaidro, kāpēc ASV ir tik spēcīga ietekme uz starptautiskās finanšu sistēmas noteikumiem.
Kas aizgāja greizi, ka Latvija nonāca ASV finanšu uzraugu uzmanības lokā kā vieta, kuras problēma ir naudas atmazgāšana?
Jautājums īsti nav par to, kas aizgāja greizi. Ir jāsaprot izaicinājumi un jāstrādā, lai tos pārvarētu.
Latvija ģeogrāfiski atrodas augsta riska reģionā, kurā sastopama organizētā noziedzība, korupcija un citi ienesīgi noziegumi. Cilvēki redzēja iespēju un attīstīja Latvijā finanšu sistēmu, bet to apdraudēja nelikumīgas darbības, riski. Jautājums ir, kā šie riski tiek pārvaldīti un kā ar tiem cīnās starptautiskā vide, Latvijas valsts un katrs individuālais finanšu nozares spēlētājs. Pirms desmit, 15 gadiem par to nebija pietiekamas izpratnes. Tomēr laika gaitā gan atbildīgās Latvijas institūcijas, gan arī finanšu iestādes ir sapratušas, cik svarīgi ir šos riskus pārvaldīt. Risinājumi gan nav tik vienkārši kā gaismas slēdzis, ko ieslēdz, un sistēma uzreiz strādā. Nepieciešami kompleksi risinājumi, tajos jāiegulda daudz darba. Ir vajadzīgas investīcijas un nepieciešams nostiprināt īpašas zināšanas, ekspertīzi šajā jomā.
Latvijai vajadzīga radoša pieeja šiem jautājumiem, lai gan valdības, gan finanšu sektora, gan individuālu finanšu institūciju līmenī varētu teikt, ka riskus saprotam un esam iemācījušies tos kontrolēt. Ja spējat šos riskus saprast un optimāli pārvaldīt, tad nodrošināt pakalpojumu starptautiskajai sabiedrībai. Jo šajā reģionā ir nauda, kura grib kustēties - ir finanšu plūsmas, jāfinansē darījumi. Finanšu sistēma ir būtiska daļa no tā visa. Ja to darāt pareizi, tad varat nodrošināt pakalpojumus bankām visā pasaulē.
Reģionā grozās daudz naudas, bet vai Latvijai kā mazai valstij vispār ir iespēja pārvaldīt šos riskus?
Latvija ir pieredzējusi jurisdikcija, tāpēc domāju, ka jā. Protams, tas nav vienkārši. Ja tas būtu viegli, tad iepriekš nebūtu bijušas nekādas problēmas. Ir vajadzīga rūpīga pieeja, uzmanība, investīcijas speciālās zināšanās, izglītībā, tehnoloģijās. Nepieciešams izveidot atbilstības kultūru, taču šādas kultūras iedibināšanai un nostiprināšanai vajadzīgs laiks. Nav iespējams radīt pavisam jaunu kultūru, jaunu domāšanas veidu vienas nakts laikā, vienkārši paziņojot: labi, tagad mēs darīsim tā. Ir vajadzīgas visas manis nosauktās lietas un laiks.
Latvijas finanšu tirgus uzraugs un bankas pēdējos dažos gados daudz darījuši, lai novērstu aizdomīgas naudas klātbūtni Latvijas finanšu sistēmā. Ar šiem soļiem pietiek vai vajag vēl ko?
Šajā gadījumā nevar pateikt: ir pietiekami. Ir nepieciešama pastāvīga rūpība un uzmanība. Latvijas finanšu tirgus uzraugs skaidri ir pateicis, ka šis jautājums ir prioritāte. Tas ir svarīgi. Uzraugs to noteikti arī turpmāk saglabās kā prioritāti. Domāju, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisija saprot: ja vēlaties pieeju starptautiskajai finanšu sistēmai, tad pastāvīgi par to jārūpējas.
Latvijai ir bijusi slikta reputācija starptautiskajā finanšu sistēmā, un nozare par to ir samaksājusi, proti, Latvijas finanšu nozarei kļuva grūtāk darboties starptautiskajā sistēmā, tika apgrūtināta piekļuve ASV dolāram. Tas nav Latvijas interesēs. Latvijas interesēs ir šo situāciju apgriezt otrādi. Taču uztveres mainīšanai vajadzīgs laiks. Nav iespējams vienas nakts laikā atbrīvoties no sliktas reputācijas. Lai tas notiktu, nepieciešamas pastāvīgas rūpes un uzmanība. Uzraudzības un valdības līmenī Latvija bijusi ļoti stingra un prasīga šajos jautājumos. Un tad arī pašam finanšu sektoram jāsaka: jā, mēs gribam strādāt pie risinājuma un saprotam – pat ja īstermiņā ir augstas izmaksas un neērtības, ilgtermiņā pārmaiņas ir mūsu interesēs un mēs varam naudas atmazgāšanas novēršanas un atbilstības principu ievērošanu pārvērst no izmaksām par ieguvumiem.
Ja Latvijas finanšu sektors varētu pareizi pilnveidot un attīstīt naudas atmazgāšanas novēršanas un atbilstības prasību ievērošanu, tad cilvēki visur pasaulē saprastu, ka var nodarboties ar biznesu Latvijā, jo te ir tīrs finanšu sektors, kuram rūp šie principi. Tas varētu piesaistīt klientus. Latvija to var piedāvāt. Šajā pasaules daļā ir grūti atrast vietas, kur tas iespējams. Patiesībā – tādas vietas ir grūti atrast visur pasaulē.
Kuri ir sarkanie punkti, ja domājam par naudas atmazgāšanu Eiropā? Latvija ir vājākais posms šajā ķēdē?
Nedomāju, ka Latvija ir vājākais posms. Ir citas problemātiskas jurisdikcijas, piemēram, Kipra. Ir arī daudzas citas stipri mazāk attīstītas finanšu sistēmas, kas rada izaicinājumus.
Latvijas izaicinājums un iespēja ir - vai tā vēlas būt reģionāls līderis, Eiropas līderis vai globāls līderis augstāko naudas atmazgāšanas novēršanas un atbilstības principu ieviešanas jomā.
Pašlaik starptautiskajā finanšu sistēmā vērojams risku mazināšanas fenomens. Ir jauns fokuss uz naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas novēršanu un nelikumīgu finanšu izskaušanu. ASV finanšu uzraugi par pārkāpumiem bargi vēršas pret lielajām, globālajām bankām ASV. Mainījies tas, kā finanšu sistēma strādājusi pēdējos piecus, sešus, septiņus gadus.
Ja Latvija vēlas, tai vajag nostiprināties kā līderim augstāko atbilstības principu ieviešanā. Nepietiks ar to, ka Latvija būs tikai viena no valstīm, kas strādā ar šiem jautājumiem. Jāstrādā ar pieeju, ka gribat būt globāls līderis un ieviest augstākos standartus. Ja Latvija to varēs, tad tai būs sava loma starptautiskās finanšu sistēmas attīstībā. Ja Latvija to negrib, tad tai nebūs nekādas lomas. Un tas neattiecas tikai uz Latviju. Tas attiecas uz jebkuru. Tā ir realitāte.
Es šajā nozarē strādāju jau sen. Iepriekš mēģinājām jaunus principus ieviest caur valdībām un caur organizācijām, piemēram, "Financial Action Task Force" (FATF, Finanšu darbības darba grupa jeb starptautiska organizācija, kas definē un ievieš standartus naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas novēršanai – aut.). Savukārt tagad finanšu sistēma pati piespiež savus dalībniekus ievērot jaunos principus. Lielās globālās bankas vairs nav ieinteresētas veidot biznesa attiecības ar institūcijām un jurisdikcijām, kuras varētu radīt riskus, jo zina, kādas sekas iespējamas – tām var piemērot pat miljardos mērāmas soda naudas.
Minējāt, ka augstu naudas atmazgāšanas novēršanas standartu ieviešana var būt ieguvums mūsu finanšu sistēmai. Latvija var būt reģionāls līderis finanšu apkalpošanas jomā? Mūsu valstī dzirdamas šaubas, ka šāda loma Latvijai ir pārāk riskanta un ka nevaram šos riskus kontrolēt.
Nebūs iespējams tāds ceļš, ka jūs vienkārši paziņojat, ka esat finanšu centrs, un par tādu uzreiz kļūstat. Pārāk ilgi ir piedzīvots, ka globālo standartu ieviešana ir tikai tukši vārdi. Vairs nepietiek ar pieeju, ka darbu sarakstā atzīmējat paveikto un secināt, ka nu ir gana labi. Riskus kontrolēt ir grūti un sarežģīti, bet ne neiespējami.
Ja raugās šādi, tad jāmaina biznesa pieeja. Tas ir grūti izdarāms un bankas vadīšanas procesam pievieno pavisam jaunu sarežģītības pakāpi. Taču, ja šīs pārmaiņas tiek veiktas pareizi, tad to var pārveidot par peļņu nesošu darbības modeli, nevis tikai izdevumiem. Tas pats attiecas arī uz valsti kopumā.
Nesaku, ka šādas pārmaiņas ir vieglas. Taču, ja Latvija vēlas būt nopietns spēlētājs starptautiskajā finanšu sistēmā, tad šīs pārmaiņas jāīsteno. Tas ir iespējams, ja pati Latvija to vēlas. Domāju, ka tas ir cienījams mērķis, uz ko tiekties.
Domājot par šādām sistēmas izmaiņām, vai ir kādi pamata soļi, kurus izpildot zināsim, ka tiekam līdzi pārmaiņām pasaulē?
Ja runājam par pamatiem, tad jāmin FATF standarti.
Latvijai kā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstij jāievēro naudas atmazgāšanas novēršanas direktīvas prasības, kas nosaka pamata standartus ES. Šie standarti ir cieši saistīti ar globālajiem standartiem, ko nosaka FATF. Gandrīz jebkura valsts pasaulē, arī Latvija, tiek salīdzināta iepretim FATF standartiem. Sākums ir izpildīt šos pamata standartus.
Savukārt jaunums ir tas, ka papildu tehniskai atbilstībai FATF nesen sākusi daudz rūpīgāk vērtēt arī efektivitāti. Tas nozīmē - valstis tiek vērtētas pēc būtības. Nevis tiek atzīmēts, ka ir ieviests tas, tas un tas, bet tiek vērtēts, kā viss kopā darbojas un cik efektīva ir sistēma. Tas ir ļoti svarīgs pārmaiņu elements.
Kopumā šī industrija attīstās tehnoloģiju virzienā. Mākslīgais intelekts, mašīnmācīšanās un daudz jaunu tehnoloģiju paātrinās banku iespējas analizēt klientu darījumus un ļaus bankām nostiprināt spēcīgākas pozīcijas, lai novērotu aizdomīgas darbības un par tām ziņotu atbildīgajām iestādēm. Tehnoloģiju attīstība ļaus bankām saprast to klientus daudz labāk. Pašlaik tas ir ļoti dārgi un laikietilpīgi. Protams, jaunu tehnoloģiju ieviešanai būs vajadzīgas papildu investīcijas.
Visā pasaulē pēdējos gados bažas raisa ar naudas atmazgāšanas novēršanu un atbilstības jautājumiem saistītās izmaksas. Tās patiešām ir ļoti augstas, jo šajā jomā jāiegulda ļoti daudz cilvēkresursu. Taču līdz ar tehnoloģiju attīstību darbs kļūs efektīvāks. Turklāt Latvijai ir iespēja inovēt šajā jomā, būt vadošai tehnoloģiju attīstībā un demonstrēt pasaulei, kādi uzlabojumi iespējami, izmantojot jaunākās tehnoloģijas.
Jaunais regulējums, jaunās IT sistēmas apgrūtina finanšu noziedznieku darbību? Varēs tos izspiest no finanšu sistēmas, vai arī viņi atradīs jaunus ceļus jauno risinājumu apiešanai?
Neesmu naivs šajos jautājumos. Noziegumi un noziedznieki būs vienmēr, un tie vienmēr meklēs ceļus sistēmas apiešanai. Nekas no minētā nav sudraba lode. Taču mērķis ir panākt, lai noziedzniekiem būtu arvien riskantāk, dārgāk un grūtāk pārvietot naudu. To noteikti ir iespējams panākt.
Papildu tam izaicinājums ir aizsargāt starptautiskās finanšu sistēmas veselumu. Tā ir vērtība. Protams, tā nebūs ideāla, jo pēc būtības viss, kur iesaistīti cilvēki, nav pilnīgs. Taču, ja varat uzbūvēt un saglabāt viengabalainu sistēmu, tad varat radīt tīras metodes biznesa veidošanai. Tā ir priekšrocība visiem - biznesam un valstīm.
Protams, nedomāju, ka naudas atmazgāšanas novēršanas regulējuma ieviešana vien iznīdēs noziedzību. Ir ļoti daudz iemeslu, kāpēc pastāv organizētā noziedzība, un ir ļoti daudz soļu, kas jāsper indivīdiem, valdībām un starptautiskajai sabiedrībai kopumā, lai efektīvi cīnītos ar terorismu vai organizēto noziedzību. Taču finanšu komponente šajā cīņā ir nozīmīga daļa.
Banku sistēma tiek arvien vairāk regulēta. Vai tādējādi noziedznieki netiek izspiesti no banku nozares uz citām? Attīstās dažādi tehnoloģijās balstīti risinājumi.
Tā vienmēr būs kaķa un peles spēle. Ir svarīgi, lai valdības, pilnveidojot savu cīņu ar nelikumīgām finanšu plūsmām, nekoncentrējas tikai uz bankām. FATF standarti neattiecas tikai uz bankām, bet arī uz nebanku finanšu institūcijām.
Jebkurai pieejai cīņā ar nelikumīgām finansēm ir jāņem vērā visi dažādie iespējamie ceļi, kurus noziedznieki varētu izmantot savu līdzekļu pārvietošanai. Tāpat kā tehnoloģijas dod iespējas valdībām un finanšu institūcijām darīt pareizās lietas, tāpat arī tehnoloģijas dod jaunas iespējas noziedzniekiem darīt sliktas lietas. Tāpēc valdībām jābūt uzdevumu augstumos, tām jādomā arī par kriptovalūtām un jāpārliecinās, ka regulējums un prasības tiek attiecinātas ne tikai uz banku biznesu, bet arī uz jaunām finanšu starpniecības formām. Ja koncentrēsimies tikai uz bankām, tad paliks atvērtas iespējas aizdomīgiem darījumiem.
Vai ir iespējams, ka reiz no finanšu sistēmas varētu izslēgt "nodokļu paradīzes" un reģionus, kur dibina čaulas uzņēmumus? Kāpēc šādas teritorijas eksistē?
Tās eksistē tāpēc, ka tas ir sarežģīts jautājums. Ir pamatoti iemesli, kāpēc eksistē korporācijas. Starptautiski nav bijusi spēcīga vienprātība par vienotu regulējuma pieeju šīm kompānijām. Godīgi sakot, viena no valstīm, kas tālu iepaliek, ir manis paša pārstāvētā ASV, kur cīnāmies, lai ieviestu likumdošanu, kas mūsu pašu korporācijām prasītu lielāku atklātību. Tas ir ļoti sarežģīts jautājums pat tādā valstī kā ASV, kas, pēc manām domām, ir visattīstītākā un visefektīvākā valsts pasaulē cīņā ar naudas atmazgāšanu. Taču tas nenozīmē, ka šo jautājumu nevajag risināt.
Atšķirība starp "nodokļu paradīzēm" un naudas atmazgāšanas paradīzēm ir ļoti maza, pat gandrīz neredzama. Ja tāda vispār ir. Izvairīšanās no nodokļu maksāšanas ir tikai cita nelikumīgu finanšu forma. Tās abas raksturo caurspīdības un starptautiskās sadarbības trūkums.
Ir ļoti svarīgi, lai tās valstis, kuras nav caurspīdīgas un kuras sekmē necaurspīdīgu darbību arī citviet, tiek identificētas un sauktas pie atbildības. Bet ir ļoti sarežģīti to novērtēt un ieviest. FATF to dara jau gandrīz 20 gadus, veidojot melnos sarakstus valstīm, kuras nesadarbojas cīņā ar naudas atmazgāšanu un terorisma finansēšanu. Starptautiskajā vidē bijuši daudz mēģinājumu tuvināt to arī attiecībā uz "nodokļu paradīzēm". Taču sekmes bijušas dažādas.
ES nesen publicēja pati savu sarakstu ar valstīm, kuras tā atzīst par "nodokļu paradīzēm". Tā ir svarīga iniciatīva. Būs interesanti redzēt šīs iniciatīvas sekmes, jo viena lieta ir izveidot šādus sarakstus, bet daudz grūtāk ir panākt, lai šādiem sarakstiem būtu sekas. Tas ir izaicinājums ES.
Vēl viens aspekts, kas jāņem vērā bankām un kam jāseko līdzi, ir starptautisko sankciju saraksti. Kā tikt līdzi aktualitātēm šajā jomā?
Arī tā ir daļa no starptautiskās finanšu pasaules biznesa. Ja banka vēlas būt daļa no starptautiskās finanšu sistēmas, tai vajag modernus un efektīvus risinājumus, kas nodrošina, ka bankai nav biznesa attiecību ar sankciju sarakstos iekļautajiem. Sankciju pasaule kļūst arvien sarežģītāka. Ir sankcijas, kas attiecas uz tādām valstīm kā Irāna un Ziemeļkoreja, uz tādām valstīm kā Krievija un Venecuēla, ir arī individuālas sankcijas, kas saistītas ar terorismu un organizēto noziedzību. Tas ir sarežģīts lauks.
Pirmkārt, bankām pašām jāgrib nesadarboties ar šāda tipa klientiem. Bankām tas jādara pašām sevis dēļ, tāpēc, ka tās negrib sekmēt Ziemeļkorejas kodolprogrammu.
Ziemeļkorejas galvenie ekonomiskie un finanšu partneri ir Ķīnā. Pret Ķīnu nav sankciju, un ar Ķīnu visi grib sadarboties. Nekādā gadījumā negribu teikt, ka nevajag sadarboties ar Ķīnu. Taču ir jāņem vērā: ja veicat biznesu Ķīnā, tas var radīt risku kaut kādā veidā saskarties ar Ziemeļkoreju. Tas pats arī ar Krieviju. Tāpēc arī šis jautājums ir grūts un sarežģīts.
Tomēr tas ir arī ļoti politisks jautājums.
Politiski ir iemesli, kāpēc sankciju programmas pastāv un kāpēc kāds tiek ievietots sankciju sarakstos. Sankcijas kā politisku risinājumu valstis izmanto krīžu risināšanai – vai tā būtu Krima Ukrainā vai kodolstrīds Korejas pussalā, vai tā ir Irāna vai Sīrija, vai Venecuēla. Sankcijas ir rīks, ko izmanto daudzas valstis un jo sevišķi ASV, lai risinātu politiskas un ar drošību saistītas problēmas.
Savukārt, raugoties no banku perspektīvas, tas nav politisks jautājums. Ja bankas vēlas strādāt starptautiskajā finanšu pasaulē, tad sankciju programmas ir ļoti nopietni jāņem vērā.
Vairākkārt minējāt, cik svarīgs ir tīrs bizness, lai bankām būtu piekļuve ASV dolāram. Bet vienlaikus bankas, kuras nodrošina korespondējošās attiecības, risku mazināšanas dēļ no sava biznesa izslēdz mazus reģionus. Latvijai kā mazai valstij šis jautājums var būt diezgan grūts. Pēdējos gados vairākas lielās ASV bankas pārtraukušas sadarbību ar Latvijas bankām.
Patlaban finanšu nozarē starptautiskā līmenī vērojams risku samazināšanas fenomens. Tam ir daudz iemeslu, un viens svarīgs iemesls ir tas, ka ASV finanšu uzraugi un tieslietu departaments pastiprināti uzrauga ASV bankas un tām tikuši piemēroti ļoti lieli naudassodi. Tā rezultātā bankas pārskatījušas savu riska profilu visur pasaulē un dažos gadījumos izlēmušas, ka vairs neveiks biznesu, uz ko tām iepriekš bija riska apetīte. Tas rezultējies korespondējošo attiecību sašaurināšanā daudzos pasaules reģionos un daudzos sektoros. Šo pārmaiņu rezultātā ir gan pozitīvi ieguvumi, gan arī raisījušās bažas, ka varētu būt noteikti sektori un reģioni, kam varētu būt grūtāk piekļūt finanšu sistēmai un ASV dolāram, kas tiem ir vajadzīgs.
Arī Latvija izjuta risku samazināšanas sekas gan savas reputācijas dēļ, ko ietekmēja te piekoptā biznesa darbība, gan arī savas reģionālās atrašanās vietas dēļ. Latvijai uz šo izaicinājumu jāatbild jēgpilni, lai atkal radītu uzticību. Jau minēju, ka ir jāmaina priekšstats par Latviju, bet to var mainīt, tikai mainot realitāti. Es nerunāju par publisko attiecību veidošanu. Priekšstats jāmaina caur reālām pārmaiņām, demonstrējot, ka Latvija sper tos soļus, kas ir vajadzīgi, lai kontrolētu riskus. Ja šie soļi tiks sperti, tad Latvija būs vieta, kur finanšu institūcijas no visas pasaules gribēs veikt biznesu tāpēc, ka tā ir caurspīdīga un gatava sadarboties. Nav daudz citu vietu šajā pasaules reģionā, kur jūs to varat atrast.
ASV dolārs ir pasaules valūta. Tomēr pasaulē arī notiek varas smaguma centru pārbīdes. Kā tas var attīstīties nākotnē? Vai ASV dolārs varētu zaudēt savu nozīmi un līdz ar to arī darbs, kas veikts, lai mazinātu finanšu noziegumus?
Nezinu, kāda izskatīsies pasaule pēc 50 gadiem, bet varu jau tagad pateikt, ka pašlaik un pārredzamā nākotnē ASV dolāram nav dzīvotspējīgu alternatīvu.
Tātad tas nozīmē, ka vienmēr būs jāseko šiem likumiem?
Tas nozīmē, ka ASV rīcībai ir jābūt atbildīgai. Viens no iemesliem, kāpēc ASV dolārs ir tik pievilcīgs, ir tas, ka ASV tiek uzskatīta par stabilu, dzīvotspējīgu un atbildīgu dolāra saimnieku. Tik ilgi, kamēr ASV to nodrošinās, tām būs sevišķi liela ietekme uz starptautiskās finanšu sistēmas nosacījumiem. Bet ne jau vienas pašas ASV definē starptautiskās finanšu sistēmas noteikumus. Tie tiek ietekmēti arī caur dažādām organizācijām: Bāzeles komiteja, FATF, Starptautiskais valūtas fonds, G-20. Tāpēc nebūtu pareizi domāt, ka ASV diktē starptautiskās finanšu sistēmas noteikumus. Es labprāt būtu gribējis diktēt lietas, kad strādāju ASV Valsts kasē. Bet no pieredzes varu teikt, ka patiesībā bija daudz grūtāk.
Tomēr jāatzīst, ka ASV ir iespēja zināmā līmenī definēt noteikumus un tie ir jāievēro, ja gribat pieeju ASV finanšu sistēmai. Nedomāju, ka ASV rīkojas bezatbildīgi, patvaļīgi vai untumaini. Rīcība ir labi pārdomāta. Protams, ASV tiecas īstenot savas intereses ārpolitikā, bet domāju, ka tas tiek darīts argumentētā un atbildīgā veidā, kas respektē mūsu draugu un partneru viedokļus un intereses visā pasaulē.
Latvija ir labs partneris?
Jā, domāju, ka Latvija ir labs ASV partneris.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!