Pēc trīs dienu ilgas ķīvēšanās pieņemts Rīgas nākamā gada budžets  (90)

Par budžetu balsoja 34 deputāti, bet pret bija 24 domnieki.

Domes opozīcijas partijas savlaicīgi paziņoja, ka nākamā gada budžetu neatbalstīs. Rīgas vicemērs Andris Ameriks (GKR) šādam opozicionāru lēmumam nepalika atbildi parādā – viņš ceturtdienas debatēs paziņoja, ka visi 65 opozīcijas partiju deputātu sagatavotie priekšlikumi tiks noraidīti.

"Vairākums priekšlikumu ir ļoti labi, mēs tos izskatīsim. Taču, tā kā jūs neuzņematies atbildību par budžetu – paldies par idejām! Bet, ja jūs neuzņematies atbildību par saviem priekšlikumiem, mēs nevaram tos atbalstīt," pamatoja Ameriks. Starp deputātu priekšlikumiem bija rodamas ieceres apmaksāt brīvpusdienas bērnudārzos, nodrošināt pacēlājus invalīdu dzīvesvietās, gādāt par velo infrastruktūras attīstību, nepiešķirt ieplānotos gandrīz divus miljonus eiro nodibinājumam "riga.lv", kā arī virkne citu ieceru.

Par nākamā gada budžeta prioritātēm Rīgas dome izcēlusi sociālo drošību, izglītību un infrastruktūras attīstību. Mērs Nils Ušakovs (S) arīdzan brīdinājis, ka nākamgad jārēķinās ar "smagiem" ielu remontdarbiem, kam būs atvēlēts 13,1 miljons eiro – par pusotru miljonu eiro vairāk nekā šogad.

Nākamgad vērienīgākie remontdarbi plānoti Krasta ielā. Portāls "Delfi" izpētīja, ka piecu gadu laikā pašvaldība ielu remontdarbos ieguldījusi 235,8 miljonus eiro.

Lai gan domes aplēses paredz, ka nākamgad galvaspilsēta ieņems 906,6 miljonus eiro, bet tērēs 954,9 miljonus eiro, tādējādi strādājot ar 5,3% deficītu, Ušakovs skaidroja – tā ir pesimistiskā prognoze un Rīga gadu noslēgs "pa nullēm".

Par "karsto kartupeli" budžeta pieņemšanā kļuva pašvaldības SIA "Rīgas satiksme", kurai galvaspilsēta nākamgad piešķirs 108,3 miljonu eiro dotāciju – par 11 miljoniem eiro vairāk nekā šogad. Opozīcijas deputāti pirmajās divās budžeta skatīšanas dienās uzdeva vairākus desmitus jautājumu Finanšu departamenta direktorei Ilgai Tiknusei par šo dotāciju, uzņēmuma darbību un tā valdes priekšsēdētāja Leona Bemhena eksistenci. Tiknuse allaž pieturējās pie viena skaidrojuma – dotācija pieaugusi, jo turpmāk jāsedz PVN par "nulles biļetēm", bet ar jautājumiem par uzņēmuma darbību jādodas pie "Rīgas satiksmes" valdes, nevis viņas.

Cits apspriests temats bija nodibinājums "riga.lv", kam nākamgad dome ierēķinājusi ap diviem miljoniem eiro lielu finansējumu. Naudas piešķiršanu Ušakovs pamato ar nodibinājuma labajiem rādītājiem. "Ļoti labi redzam, ka šī informācija ir pieprasīta. Tā izmantošana ar katru gadu pieaug. Nepieciešams tālāk informēt sabiedrību par pašvaldības pakalpojumiem un Latvijas simtgades programmu," skaidro Ušakovs. Savukārt opozīcijas deputāti pārmeta, ka nav skaidrs, kur šie divi miljoni paliks, jo algām un autoratlīdzībām nodibinājumā ierēķināti vien aptuveni 360 tūkstoši eiro no kopējās summas.

Trešdien un ceturtdien opozīcijas deputāti Finanšu departamenta direktorei Tiknusei kopumā uzdeva vairākus simtus jautājumu. Vairums no tiem, kā arī citi sēdes svarīgākie un savdabīgākie brīži apkopoti portāla "Delfi" teksta tiešraidē no domes.

Vairāk nekā 60% no Rīgas budžeta ieņēmumiem šobrīd veido iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) maksājumi. Domājot par nākamā gada budžetu, dome ņēmusi vērā Finanšu ministrijas prognozes par iekšzemes kopprodukta pieaugumu 3,7% apmērā. Proti, palielinoties aptuveni 312 tūkstošu galvaspilsētā nodarbināto algām, palielināsies arī pašvaldības ieņēmumi no IIN.

Pēdējos trīs gadus Rīgas ieņēmumi no IIN auga vidēji par 8,2% gadā. Taču Saeimā pieņemtā nodokļu reforma pašvaldību ieņēmumus no IIN jau drīzumā piezemēs līdz 2,5% pieaugumam gadā, prognozē dome. Nākamgad IIN Rīgai ienesīs 582 miljonus eiro. Tas ir par 36,9 miljoniem eiro vairāk nekā pērn. 2019. gadā Rīga no IIN cer ieņemt 596 miljonus eiro, bet 2020. gadā – 611 miljonus eiro.

Lai panāktu, ka nākamgad visi pašvaldībās nodarbinātie saņemtu vismaz 430 eiro minimālo algo, dome šķirsies no papildu 3,4 miljoniem eiro. Savukārt, lai celtu algas arī citiem darbiniekiem, pašvaldība šķirsies vēl no 4,4 miljoniem eiro.

No nekustamā īpašuma nodokļiem (NĪN) dome nākamgad cer iekasēt 115,1 miljonu eiro, kas ir par 2% mazāk nekā domnieki paredzēja, lemjot par 2017. gada budžetu. Ja 2008. gadā NĪN veidoja aptuveni 6% no pašvaldības kopējā budžeta, tad 2018. gadā tie būs aptuveni 12,7%.

Dabas resursa nodoklis pašvaldībai ienesīs 0,8 miljonus eiro. Rīgas ieņēmumi no azartspēlēm prognozēti 4,8 miljonu eiro apmērā. Pārējos nodokļu ieņēmumos un budžeta maksājumos pašvaldība cer iekasēt 51 miljonu eiro.

Dotācijās dome plāno saņemt 145,9 miljonus eiro, tostarp 12 miljonus eiro Eiropas Savienības līdzfinansēto projektu realizācijai. Valsts dotācija pasažieru pārvadājumiem saglabāsies 8,2 miljonu eiro apmērā.

Nākamgad Rīga aizņemsies 59,2 miljonus eiro. Plānots, ka pašvaldības kopējais ilgtermiņa parādu apjoms apjoms pret kārtējā gada budžeta ieņēmumiem samazināsies no 69% 2017. gada beigās līdz 65% 2020. gada beigās. Dome aprēķinājusi, ka nākamā gada sākumā Rīgas parādsaistību apjoms būs 262,4 miljoni eiro.

Dienvidu tilta celtniecību dome apmaksās 53,9 miljonu eiro apmērā. Līdz šim nomaksāti 43% no kopējām Dienvidu tilta būvniecības izmaksām.

Izglītības nozarei kopumā dome atvēlēs 334,8 miljonus eiro jeb 35,1% no budžeta izdevumiem. Skolotāji jaunā mācību gada sākumā saņems 75 eiro pabalstu, kam dome atlicinās 900 tūkstošus eiro. Dome plāno veselības apdrošināšanu nodrošināt pirmsskolu izglītības iestāžu pedagogiem un auklītēm. No nākamā gada 1. septembra brīvpusdienas Rīgā pienāksies visiem skolēniem, kas pašvaldībai izmaksās 15,6 miljonus eiro.

Kā svarīgāko attīstāmo infrastruktūru dome uzskaita: iekšpagalmus, ceļus, skolas, Rīgas 1. slimnīcas un Rīgas dzemdību nama teritorijas labiekārtošanu, sociālo māju būvniecību Mežrozīšu ielā, "Āfrikas savannas" izbūvi Rīgas zooloģiskajā dārzā par 1,4 miljoniem eiro, Mežaparka estrādes 1. kārtas rekonstrukcijas pabeigšanu, kā arī Eiropas Savienības fondu realizēšanu.

Rīga ir viena no retajām pašvaldībām, kas Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā veic iemaksas, nevis no tā saņem. Nākamgad Rīga šķirsies no 91,6 miljoniem eiro, lai sniegtu atbalstu pārējām Latvijas pašvaldībām. Līdzīgu summu Rīgā fondā iemaksāja arī šogad, finansējot lauvas tiesu no kopējā 162 miljonu eiro apmēra.

Neparedzētiem gadījumiem Rīga ierēķinājusi piecus miljonus eiro. Vēl 5,4 miljonus eiro Rīga tērēs savas atpazīstamības veicināšanai.

Sabiedrisko kārtību Rīgā uzraudzīs par 19,3 miljoniem eiro, kas ir 2% no kopējiem izdevumiem. Rīgas pašvaldības policija saņems 18,8 miljonus eiro no šīs summas. Sagaidāms, ka video novērošanas kameras parādīsies arī galvaspilsētas apkaimēs.

Teritorijas un mājokļu apsaimniekošana izmaksās 33 miljonus eiro jeb 3,5% no kopējiem izdevumiem. Iekšpagalmu remontam atlikti četri miljoni eiro.

Atpūtas un kultūras nozare saņems 5,1% no kopējiem izdevumiem – 48,4 miljonus eiro. Šeit iekļauti izdevumi Mežaparka estrādes rekonstrukcijai 14,8 miljonu eiro apmērā, Latvijas simtgades pasākumiem, Dziesmu un deju svētkiem, kā arī dažādu kultūras un sporta pasākumu organizēšanai.

"Nākamajam gadam, ja runājam par Rīgu un rīdziniekiem, ir ļoti labs budžets. Turpināsim remontēt skolas un ielas," tā debašu laikā no tribīnes par budžetu sprieda mērs Ušakovs.