Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) valde aicina Valsts prezidentu Raimondu Vējoni neparakstīt un neizsludināt Veselības finansēšanas likumu un nosūtīt to atpakaļ Saeimai kā nekvalitatīvi izstrādātu, portālu "Delfi" informē biedrība.
"LĀB nevar piekrist tik ārkārtīgi vienkāršotai un pilnīgi nepamatotai cilvēku iedalīšanai divās grupās pēc pazīmes - ir vai nav veiktas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas veselības apdrošināšanai," minēts biedrības paziņojumā.
"Jāņem vērā, ka, pirmkārt, ka tās [iemaksas] ir obligātas, tātad izvairīšanās no to nomaksas būtu sodāma jebkurā citā civilizētas valsts sodu sistēmā pieņemamā veidā, bet ne ar veselības aprūpes liegšanu," vērtē biedrība. "Otrkārt, ka tās [iemaksas] Latvijas veselības aprūpes sistēmas finansēšanā veido tikai nelielu daļu, lai liegtu sociāli atbildīgā valstī vienas no būtiskākajām cilvēktiesībām – tiesības uz iedzīvotāju tiesiskajai paļāvībai atbilstošu veselības aprūpi un secīgi arī veselību."
Biedrība uzskata, ka ar likuma izmaiņām Saeima uzdod ģimenes ārstiem veikt Valsts ieņēmumu dienesta funkcijas un dalīt pacientus. LĀB ieskatā likuma izmaiņas kariķēs iemaksu veikšanas obligātuma principu un apdraudēs iedzīvotāju ieinteresētību maksāt nodokļus.
LĀB arīdzan satraucas, ka likums no veselības aprūpes izslēgs 300 tūkstošus iedzīvotāju, kuru vēlāka ārstēšana valstij izmaksās krietni vairāk.
Vēstīts, ka 14. decembrī Saeima galīgajā lasījumā pieņēma Veselības aprūpes finansēšanas likumu, kas paredz mainīt veselības aprūpes finansēšanas sistēmu un ieviest valsts obligāto veselības apdrošināšanu.
Valsts apmaksātajā medicīniskās palīdzības minimumā, kuru saņems visi iedzīvotāji neatkarīgi no veikto sociālo iemaksu apmēra, ietilps neatliekamā palīdzība, dzemdību palīdzība, ģimenes ārsta pakalpojumi un ārstēšanai paredzētās zāles un medicīniskās ierīces, kas tiek kompensētas no valsts budžeta.
Tāpat tajā ietilps veselības aprūpes pakalpojumi, kas ārstē saslimšanas ar nozīmīgu ietekmi uz sabiedrības veselības rādītājiem vai rada apdraudējumu sabiedrības veselībai, tostarp psihiskas saslimšanas un tuberkuloze, kā arī šo saslimšanu ārstēšanai nepieciešamie medikamenti.
Savukārt, lai saņemtu veselības aprūpes pilno grozu, kurā ietilpst pārējie valsts apmaksātie pakalpojumi, iedzīvotājam būs jābūt valsts obligātajai veselības apdrošināšanai.
Veselībai 2018. gadā novirzīs 11,1% budžeta izdevumu, kas kopā ar veselību saistīto izglītību ir 1,018 miljards eiro.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
