Naudu pakaļ vairs nemet – 10 gadi kopš trakās aizņemšanās pīķa  (143)

Kas kreditēšanas jomā gaidāms šogad? Uzņēmumu finansēšanu veicinās straujāka Latvijas ekonomikas izaugsme, eksporta attīstība, aktīvāka Eiropas Savienības fondu līdzekļu apguve un investīciju pieaugums, kā arī joprojām zemās procentu likmes. Savukārt mājsaimniecību kreditēšanu sekmēs valsts galvojuma programma ģimenēm ar bērniem un jaunajiem speciālistiem, sava loma ir arī ienākumu kāpumam un pozitīvākam noskaņojumam, spriež banku pārstāvji.

Banku uzraugs atzīmē: patlaban banku kredītportfeļu kvalitāte ir augsta, bet aizņēmēju maksātspēja tiek izvērtēta rūpīgi, ņemot vērā krīzes laika pieredzi. Kredīti nevienam vairs pakaļ mesti netiek.

Kreditēšana Latvijā uzņēma straujus apgriezienus ap 2003. gadu, to veicināja ekonomikas izaugsme un banku aktīvā kreditēšanas politika, jo sevišķi nekustamo īpašumu un būvniecības segmentā.

Hipotekārās kreditēšanas apjomi vairākus gadus šāvās debesīs – banku reklāmas vilināja iedzīvotājus aizņemties, solot mājokļa iegādei aizdevumus bez pirmās iemaksas un pat 105% kredītu. Privātpersonu mājokļu kreditēšana pūta nekustamā īpašuma burbuli. Starptautiskais valūtas fonds jau 2006. gadā brīdināja par Latvijas ekonomikas pārkaršanas riskiem un mudināja samazināt hipotekārās kreditēšanas tempus. Togad mājokļu kreditēšanas apmēri pieauga par 86,5%.

Kreditēšanas eiforija sāka šķobīties 2007. gadā – vairākas bankas jau sāka ieviest piesardzīgāku kredītpolitiku, arī valsts ieviesa ierobežojumus kreditēšanas nosacījumos - tika noteikts, ka aizdevumu izsniegšana iespējama tikai, ņemot vērā klientu legālos ienākumus, tika ieviesta obligāta pirmā iemaksa aizdevuma saņemšanai. Sava loma bija arī starptautiskajai situācijai – ASV kredītu krīzes dēļ finanšu iestādes kļuva piesardzīgākas, aizdodot naudu citām bankām, un auga kredītu procentu likmes. Tādējādi kreditēšanas pieaugumu temps samazinājās – 2007. gadā mājokļa iegādei izsniegto kredītu pieaugums Latvijā bija 44,5%.

2008. gadā Latvijas tautsaimniecība jau nonāca krīzē. Togad banku izsniegto kredītu atlikums vēl nedaudz auga, bet vienlaikus jau sākās aizņēmēju maksātspējas grūtības – sāka augt kavēto kredītu apmērs, bankas veidoja uzkrājumus sliktajiem kredītiem.

2009. gadā, kad Latvija piedzīvoja ekonomikas lejupslīdi un augstu bezdarba līmeni, ilgāk par 90 dienām kavēto kredītu īpatsvars sasniedza 16,4% no kredītportfeļa. Straujākais ilgstoši kavēto kredītu pieaugums bija ar nekustamo īpašumu saistītās nozarēs. Kad kredītņēmēji vairs nespēja atmaksāt aizņēmumus, ķīlas nonāca banku rokās. Šo nekustamo īpašumu pārvaldīšanai lielās bankas dibināja meitasuzņēmumus.

Pēc piedzīvotā kreditēšanas buma iestājās sasalums, un banku kopējais kredītportfelis vairākus gadus samazinājās. Gan bankas, gan kredītņēmēji cīnījās ar burbuļa sekām. Bankas restrukturizēja, izstrādāja un norakstīja vecos kredītus, bet grūtībās nonākušie iedzīvotāji meklēja iespējas tikt galā ar parādsaistībām, kuru apjoms pārsniedza ieķīlātā nekustamā īpašuma vērtību, un tas nozīmēja gan darba meklējumus ārzemēs, gan maksātnespējas procesus.

Krīzes laika noslēgums iezīmējas 2015., 2016., gadā, kad banku kredītportfeļus jau varēja vairs neanalizēt divās daļās – burbuļa mantojuma daļa un jaunie kredītportfeļi. Tā bija zīme, ka viens posms beidzies, sarunā ar portālu "Delfi" saka Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājs Pēters Putniņš.

Pašreizējās situācijas pozitīvā iezīme ir kredītportfeļu ļoti labā kvalitāte, jo sliktie kredīti ir iztīrīti, turklāt jauno kredītu izsniegšanas temps ir pakāpenisks, kredītņēmēju izvērtēšana ir rūpīgāka nekā pirms krīzes, situāciju raksturo banku uzraugs. "Tā nav naudas mešana pakaļ. Cilvēkam kredītu vajag, viņš iet uz banku, un banka viņu izvērtē jau ar to pieredzi, kāda bankām ir," saka Putniņš un piebilst, ka klientu izvērtēšana ir piesardzīga, neskatoties uz to, ka nauda bankām ir un visas vēlas kreditēt.

Banku uzraugs atzīmē, ka, kredītportfeļiem augot, būs arī kavētie kredīti un būs arī problemātiskā portfeļa daļa, bet nav pamata piedzīvot tādu situāciju kā iepriekšējās krīzes laikā. Pašlaik spekulatīvais elements kredītportfeļos ir stipri mazāks, skaidro Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vadītājs.

Pašlaik kreditēšanu veicina arī labas procentu likmes. "Konjunktūra uzlabojas, bet likmes vēl arvien ir krīzes gadu līmenī," saka Putniņš.

Statistika par 2017. gada kreditēšanas rādītājiem būs pieejama februārī, bet jau tagad Putniņš iezīmē trīs nozares ar pozitīvu attīstību: patēriņa kredīti mājsaimniecībām, korporatīvie kredīti, īpaši lielajiem uzņēmumiem, par kuru finansēšanu bankas asi konkurē, kā arī hipotekārie kredīti mājsaimniecībām.

Mājsaimniecībām izsniegto patēriņa kredītu apmērs aug. Putniņš pauda viedokli, ka patēriņa aizņēmumu jomā cilvēki adekvātāk novērtē situāciju un īstermiņa kredītiem vairāk izmanto banku finansējumu – patēriņa aizņēmumu, kredītkaršu iespējas, nevis nebanku jeb ātro kredītu piedāvājumus. Tā ir zināma iedzīvotāju brieduma pakāpe, vērtē banku uzraugs.

Savukārt mājsaimniecību hipotekāro kredītu jomā pērn varētu būt notikusi sakustēšanās, domā banku uzraugs. Par konkrētiem skaitļiem gan varēs runāt februārī.

Šogad Latvijas banku nozares kopējais kredītportfelis varētu augt, prognozē banku pārstāvji.

Latvijas Bankas ekonomists Elmārs Zakulis prognozē, ka 2018. gadā gaidāma iekšzemes kredītportfeļa mērena izaugsme. Uzņēmumu kreditēšanu veicinās straujāka tautsaimniecības izaugsme, aktīvāka Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļu apguve un investīciju pieaugums. Vienlaikus arī Eirosistēmas, tai skaitā Latvijas Bankas atbalstošās monetārās politikas īstenošana ar joprojām zemajām procentu likmēm nodrošinās labvēlīgus kredīta piedāvājuma nosacījumus.

Centrālās bankas ekonomists prognozē, ka 2018. gadā pirmo reizi kopš 2008. gada mājsaimniecību kredītportfelis varētu nedaudz pieaugt. Mājsaimniecību kreditēšanu turpinās veicināt valsts galvojumu programma ģimenēm ar bērniem, kuras tvērums tiek paplašināts, kā arī jaunā atbalsta programma jaunajiem speciālistiem.

"Swedbank" vadītājs Latvijā Reinis Rubenis skaidro, ka galvenie kreditēšanu ietekmējošie faktori ir zemās likmes, eksporta pieaugums un patērētāju noskaņojuma uzlabošanās. Lai gan vēl turpinās iepriekš izsniegto kredītu amortizācijas posma noslēgšanās, no jauna izsniegto aizdevumu apjoms aug – veselīgs pieprasījums pēc kredītiem sāk atgriezties.

"Cik aktīvi pieprasījums augs 2018. gadā, atkarīgs gan no uzņēmumu un sabiedrības optimisma, gan no ekonomikas procesiem. Jāņem vērā, ka būtiskākais šķērslis kreditēšanai saglabājas ienākumu caurspīdības trūkums, tāpēc svarīgs ilgtermiņa mērķis ir baltās ekonomikas veicināšana," saka "Swedbank" vadītājs. Kā apsveicamu soli viņš vērtē, ka Latvijā beidzot tiks īstenota banku jau sen ieteiktā iniciatīva neaplikt ar uzņēmumu ienākuma nodokli reinvestēto peļņu - ar pašreizējām izmaiņām uzņēmumu ienākuma nodoklis nav maksājams, ja peļņa netiek sadalīta dividendēs. Igaunijas pieredze liecina, ka šāda prakse uzlabo uzņēmumu bilances, līdz ar to uzlabojot arī aizņemšanās spēju.

Patlaban Latvijā uzņēmumu vidū vērojams pieprasījuma kāpums mazo un vidējo uzņēmumu segmentā, kur pērn trīs ceturkšņos "Swedbank" izsniegusi lielāku aizdevumu apjomu nekā iepriekšējā periodā. Lielākais pieprasījums vērojams lauksaimniecības nozarē, kam seko tirdzniecības, ražošanas, nekustamā īpašuma un celtniecības nozares. Investīciju pieaugums vērojams arī pašvaldībās, lai arī tās gan savu, gan pašvaldību kapitālsabiedrību ES fondu projektu realizācijai piesaista ne vien komercbanku līdzekļus, bet arī, aizņemoties no Valsts kases.

Kreditēšanu ietekmē arī eksporta attīstība. "Swedbank" klientiem aktuāla ir apgrozāmo līdzekļu finansēšana, kuras pieprasījums pret iepriekšējo gadu ļoti pieaudzis. Tas daļēji skaidrojams arī ar to, ka aizvien biežāki ir gadījumi, kur lielas uzņēmumu grupu finanšu pārvaldības uzņēmumi aizņemas, lai finansētu savas darbības ne vien valsts teritorijā, bet nepieciešamības gadījumā izmantotu finansējumu citu grupas uzņēmumu darbības nodrošināšanai. Nākamajos gados sagaidāma gan šo tendenču turpināšanās, gan arī lielāks ES fondu efekts, prognozē "Swedbank".

Arī bankas "Citadele" valdes locekle Santa Purgaile norāda, ka mūsu valsts straujās ekonomiskās izaugsmes dēļ 2018. gadā varētu pieaugt Latvijas banku nozares kopējais kredītportfelis. Turklāt bankas Latvijas tirgū kopumā jau vairākus gadus pakāpeniski uzlabojušas savu kredītportfeļu kvalitāti.

"Citadele" pērn trīs ceturkšņos par lielākajām summām kreditējusi rūpniekus, pakalpojumu sniedzējus un nekustamo īpašumu nozares. Uzņēmējiem 2017. gada pirmajos deviņos mēnešos piešķirti 132 miljoni eiro, kas ir par 12% vairāk nekā 2016. gadā atbilstošā periodā. Stabila attīstība ir nekustamo īpašumu projektiem - pēdējos trīs gadus aug interese pēc finansējuma. 2017. gadā līdzīgi kā 2016. gadā skaita ziņā visvairāk kredīti piešķirti lauksaimniekiem.

"Citadeles" vidējās aizdevuma summas attīstības projektiem ir atšķirīgas dažādu nozaru uzņēmējiem – lauksaimniekiem vidējā aizdevuma summa ir 50 000 eiro, savukārt rūpniecības un nekustamo īpašumu attīstības projektiem - vidēji pusmiljons eiro.

"SEB bankas" kreditēšanas apjomi pērn auguši, un arī šogad banka apņēmusies audzēt savu portfeli. No 2017. gada janvāra līdz novembra beigām "SEB banka" privātpersonām un uzņēmumiem jaunos aizdevumos izsniegusi 808,4 miljonus eiro. Tas ir par 18% vairāk nekā 2016. gada 11 mēnešos, informē bankas vadītāja Ieva Tetere. No pērn izsniegto kredītu apjoma 79% izsniegti uzņēmumiem, bet 21% privātpersonām.

Tetere skaidro, ka uzņēmumu kreditēšanas aktivizēšanos veicinājusi ne vien ES fondu ieplūšana Latvijas ekonomikā, bet arī 2017. gadā izkustējušies liela mēroga investīciju projekti, piemēram, tirdzniecības centra "Akropole" un IKEA veikala būvniecība. 64% no "SEB bankas" piešķirtajiem kredītiem uzņēmumiem saņēmušas lielās kompānijas, kuru gada apgrozījums pārsniedz 20 miljonus eiro, bet 36% piešķirti mazajiem un vidēja lieluma uzņēmumiem. "Uzņēmumi saprot, ka ir nepieciešamas investīcijas, lai saglabātu savu konkurētspēju gan vietējā, gan starptautiskajā tirgū," secina Tetere.

Savukārt privātpersonu jomā būtiskāko stimulu aktīvākai kreditēšanai devis salīdzinoši straujais atalgojuma pieaugums un kopējā ekonomiskā noskaņojuma uzlabošanās. 2017. gadā pieaudzis gan līzinga darījumu skaits, gan arī izsniegto mājokļu kredītu daudzums. Tetere uzsver, ka "SEB banka" turpina pieturēties pie atbildīgas kreditēšanas standartiem, rūpīgi izvērtējot gan privātpersonu, gan uzņēmumu spēju ilgtermiņā nokārtot savas saistības. Kopumā kreditēšanas apjomi pašlaik ir veselīgi un ekonomiskajai situācijai atbilstoši, vērtē "SEB bankas" vadītāja.

"SEB bankas" mērķis ir strādāt, lai kredītportfeļa pieaugums šogad sasniegtu 6-7%, pārspējot iekšzemes kopprodukta izaugsmi. "To sasniegsim, turpinot īstenot mūsu biznesa stratēģiju: nostiprināt savas līderpozīcijas uzņēmumu segmentā, atbalstot gan lielās kompānijas, kas uzņemas līdera lomu savā nozarē, gan ambiciozus uzņēmumus mazo un vidējo uzņēmumu segmentā. Savukārt privātpersonu segmentā plānojam paplašināt savu tirgus daļu, izvēršot sadarbību ar mērķtiecīgiem klientiem, pilnveidojot attālināti pieejamo pakalpojumu klāstu un uzlabojot servisa kvalitāti," stāsta Tetere.

"Swedbank" vadītājs Rubenis skaidro, ka mājokļu kredītiem labs stimuls ir pozitīvas tendences ekonomikā, zemas procentu likmes un valsts atbalsta programma ģimenēm ar bērniem. Lai arī kopējais hipotekārā kredīta portfelis pagaidām vēl nepieaug, pieprasījums pēc jaunajiem kredītiem saglabājas stabili pozitīvs. Vidēji gadā no jauna izsniegto kredītu apjoms pieaug par aptuveni 20% līdz 25%, un pagājušā gada tendence nav izņēmums.

Pieprasījums pēc mājokļa kredītiem ir vēl lielāks, taču ne visiem vēlmes atbilst iespējām. Visbiežākie iemesli, kāpēc iespējas aizņemties ir ierobežotas, saistīti ar negatīvo ēnu ekonomikas ietekmi un nepietiekamiem uzkrājumiem pirmajai iemaksai. Pirmās iemaksas jautājumu patlaban ir iespēja atrisināt ar pieteikšanos valsts atbalsta programmai, tāpēc šīs programmas loma ir kritiska, ja domā par mājokļu kreditēšanas tirgus stabilu attīstību. Tomēr bankas pieredze rāda, ka vajadzība pēc valsts atbalsta mājokļa iegādē ir diezgan plašai sabiedrības daļai, tāpēc ir svarīgi turpināt darbu pie tās paplašināšanas, aicina "Swedbank" vadītājs.