Valsts budžeta izstrādes procesā trūkst aktīvas valdības un premjera rīcības, secināts revīzijā  (11)

Revīzijā konstatētas vairākas jomas, kurās trūkst pietiekami aktīvas un stingras Ministru kabineta un premjera rīcības, lai varētu uzskatīt, ka budžeta izstrādes process ir labi pārvaldīts.

Kā piemēru Valsts kontrole min uz rezultātu vērsta budžeta plānošana, jo vēl arvien attīstības un budžeta plānošanas sistēmas pastāv katra pati par sevi un, tikai gatavojot gadskārtējā valsts budžeta paskaidrojumus, šīs sistēmas tiek formāli sasaistītas.

Revīzijā tika secināts, ka valdības deklarācija un valdības rīcības plāns netiek veidots un strukturēts tā, lai tas būtu kā rīcības plāns Saeimas dotā darba uzdevuma izpildei - Saeimas apstiprināto nacionālo attīstības mērķu sasniegšanai. "Nacionālajiem vidēja termiņa attīstības mērķiem ir jābūt kā sākuma punktam valdības deklarācijas, valdības rīcības plāna izstrādei, budžeta plānošanai, un rezultātu informācijai jābūt daļai no budžeta procesa. Tam nepieciešams stingrs premjera atbalsts. Revidentu ieskatā sistēmisku un mērķtiecīgu darbu uz rezultātu vērsta budžeta plānošanas sistēmas izveidē kavē arī tas, ka nav skaidri norādīts, kurš ir galvenais procesa vadītājs attiecībā uz rezultatīvo rādītāju sistēmas pilnveidošanu - Finanšu ministrija, Pārresoru koordinācijas centrs vai Valsts kanceleja," uzsver Valsts kontrole.

Tāpat nepieciešama aktīvāka valdības un premjera rīcība publisko investīciju projektu pārvaldīšanā. Valsts kontrole secinājusi, ka Latvijā nepastāv lielo publisko investīciju projektu vadības sistēma, tai skaitā mērķtiecīga, sistēmiska publisko investīciju izdevumu plānošana, kas nodrošinātu, ka visupirms tiek piešķirti līdzekļi tiem projektiem, kas atbilst valsts attīstības prioritārajām vajadzībām, un laicīgi tiek apzināti visi turpmākie izdevumi, t.sk. iegūto aktīvu uzturēšanai.

Turklāt Latvijā nav izstrādāts politikas plānošanas dokuments par publisko investīciju "plānu B", kura mērķis būtu paredzēt, kā valsts patstāvīgi spēs finansēt publiskās investīcijas arī situācijā, kad Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļi mazināsies vai apsīks.

Ministru kabinetam un valdības vadītājam vajadzētu arī aktīvāk iesaistīties budžeta izdevumu pārskatīšanā. Pēc Valsts kontroles domām, nav pieļaujama pavirša Ministru kabineta attieksme pret valsts budžeta bāzes izdevumu pārskatīšanu un tās rezultātu ignorēšana, kā tas ir noticis, pārskatot 2018. gada un 2019. gada valsts budžeta izdevumus, kad, neskatoties uz Finanšu ministrijas ierosinājumu ministrijām iekšēji pieejamos resursus izmantot efektīvāk, Ministru kabinets šādu viedokli neatbalsta.

Tāpēc pastāv risks, ka ministrijas un centrālās valsts iestādes, piemēram, 2018. gada budžetā 30,2 miljonus eiro izlietos aktualitāti zaudējušu jauno politikas iniciatīvu finansēšanai vai turpinās iepriekšējos gados jaunajām politikas iniciatīvām piešķirto finansējumu izlietot neatbilstoši apstiprinātajam mērķim.

"Atzinīgi vērtējam Ministru prezidenta publiski pausto viedokli, ka valdībai jādarbojas kā komandai, un viņš kā valdības vadītājs sagaida uz rezultātu vērstu komandas darbu. Tomēr šo viedokli iedzīvināt traucē fakts, ka būtiski lēmumi tiek pieņemti ārpus normatīvi iedibinātās sistēmas, t.i., ārpus valdības," norāda Valsts kontrole.