Par VID tiesībām stingrāk uzraudzīt iedzīvotāju bankas kontus lems steidzamības kārtībā  (455)

Jau ziņots, ka Finanšu ministrija (FM) rosina vēl stingrāk uzraudzīt privātpersonu banku kontu apgrozījumu.

Plānotie likuma grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām" paredz paplašināt VID sniedzamās informācijas tvērumu, nosakot, ka ziņas sniedzamas nevis par konkrētu klienta kontu, kura iepriekšējā gada apgrozījums pārsniedz 15 000 eiro, bet gan par klientu, ja visu viņa pieprasījuma noguldījumu un maksājumu kontu vienā bankā apgrozījums iepriekšējā gadā pārsniedz 15 000 eiro. Tai skaitā – arī slēgto kontu apgrozījums. Kopējā apgrozījumā gan netiks ietverti darījumi, kas veikti starp paša klienta kontiem vienā bankā.

Piemēram, ja privātpersonai bankā ir trīs konti ar iepriekšējā gada apgrozījumu vienā 10 000 eiro, otrā 11 000 eiro, bet trešajā 12 000 eiro, tad atbilstoši spēkā esošajam regulējumam bankai nav jāziņo VID. Taču, ja tiks pieņemti rosinātie likuma grozījumi, bankai par šo personu būs jāziņo VID.

Otrdien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija kopā ar nozares pārstāvjiem vēlreiz pārrunāja plānotos grozījumus likumā "Par nodokļiem un nodevām".

Latvijas Komercbanku asociācijas pārstāvis sēdē vērsa deputātu uzmanību, ka līdz ar šiem grozījumiem nepieciešams tādus veikt arī Kredītiestāžu likumā un Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā, lai nerastos problēmas VID sniegt informāciju. Likumprojektus drīzumā sola izstrādāt FM.

Savukārt komisijas priekšsēdētājs Jānis Vucāns (ZZS) rosināja pārskatīt visus likumos ietvertos kontu nosaukumus, jo šobrīd bankas kontiem piešķir nosaukumus, kādi likumos nemaz nav atrodami. "Ja likumus sāk lasīt banku klienti, viņi neko nesaprot," uztraucās Vucāns.

Tikmēr deputāts Igors Pimenovs (S) pauda bažas, ka jaunie grozījumi varētu motivēt riska personas veikt maksājumus skaidrā naudā. Viņš vērsa kolēģu uzmanību, ka 15 tūkstoši gadā nav liela nauda – aptuveni 1,2 tūkstoši mēnesī.

Pimenovs uzsvēra, ka šādu summu nav izaicinājums turēt "burkā" un izmantot ikdienas tēriņiem. FM gan atgādināja, ka šis nav vienīgais veids, kā "ķert ārā aplokšņu algu saņēmējus". FM pārstāve Jana Salmiņa norādīja, ka VID izmanto virkni rīku, piemēram, seko līdzi uzņēmumiem, kas vidēji izmaksā minimālo algu vai pat zemāku saviem darbiniekiem.

Komisija vienojās, ka grozījumi tiks skatīti steidzamības kārtībā: pirmais lasījums būs šonedēļ, taču otrais – galīgais lasījums jau nākamnedēļ.

Grozījumu autori cer, ka tie pozitīvi ietekmēs tautsaimniecību un valsts un pašvaldību budžetus, jo informācijas saņemšana par fiziskās personas konta apgrozījumu uzlabos VID darba efektivitāti, "lai identificētu izvairīšanos no nodokļiem riskus un laicīgi tos novērstu", rakstīts likumprojekta anotācijā.

Vēstīts, ka Latvijas Komercbanku ieskatā jaunie grozījumi ziņu sniegšanu un datu apkopošanu padarīs mazāk resursu ietilpīgu, savukārt VID nodotā informācija būs ar lielāku pievienoto vērtību.