Pašvaldību kopējā budžetā pērn straujākais ieņēmumu pieaugums kopš krīzes  (15)

Lielāko ieņēmumu daļu nodrošināja nodokļu ieņēmumi – gandrīz 1,6 miljardi eiro, kas, salīdzinot ar 2016. gadu, ir pieauguši par 128,1 miljoniem eiro jeb 8,7%. Pamatā nodokļu ieņēmumu pieaugumu nodrošināja iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) un nekustamā īpašuma nodoklis (NĪN), informē Finanšu ministrija.

IIN ieņēmumi 2017. gadā nodrošināja 1,35 miljardus eiro, kas ir par 118,5 miljoniem eiro jeb 9,6% vairāk nekā 2016. gadā, tostarp 51,3 miljonu eiro IIN ieņēmumu pieaugums novērots Rīgas pilsētas pašvaldības budžetā. IIN ieņēmumu pieaugums ir saistīts ar vidējās darba samaksas pieaugumu un nodarbināto iedzīvotāju skaita pieaugumu.

NĪN ieņēmumi 2017. gadā bija 228,2 miljoni eiro, kas ir par 8,3 miljoniem eiro jeb 3,8% vairāk nekā 2016. gadā. NĪN ieņēmumi Rīgas pilsētas pašvaldības budžetā auguši par 5,3 miljoniem eiro, salīdzinot ar 2016. gadu. Viens no iemesliem IIN pieaugumam Rīgas pašvaldības budžetā ir kadastrālās vērtības pārvērtēšana kultūrvēsturiskajiem objektiem Vecrīgā un Mežaparkā.

Otra lielākā ieņēmumu pozīcija pašvaldību budžetā ir valsts budžeta transferti. 2017. gadā valsts budžeta transferti pašvaldībām veidoja 673,9 miljonus eiro, kas ir par 118,3 miljoniem eiro jeb 21,3% vairāk nekā 2016. gadā. Lielāko pieaugumu nodrošināja transferti Eiropas Savienības (ES) politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansētajiem projektiem un valsts budžeta transferti noteiktam mērķim, tostarp atalgojums skolotājiem, kas pieauguši attiecīgi par 82,5 miljoniem un 35,2 miljoniem eiro, skaidro Finanšu ministrijā.

Pārējie ieņēmumi 2017. gadā veidoja 190,8 miljonus eiro, tai skaitā nenodokļu ieņēmumi 61,2 miljonu eiro apmērā, ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citiem pašu ieņēmumiem 123,5 miljonu eiro apmērā.

Kopējie pašvaldību izdevumi 2017. gadā ir pieauguši par 331,1 miljoniem eiro jeb 15,4% un sasniedza 2,48 miljardus eiro, kas ir straujākais pieaugums kopš finanšu krīzes. Īpaši auguši kapitālie izdevumi – tie pērn, salīdzinot ar 2016. gadu, pieauguši par 202,8 miljoniem eiro jeb 65,8% un 2017. gadā sasniedza 511,2 miljonus eiro. Kapitālie izdevumi ir pieauguši gan pamatfunkcijām, gan ES fondu projektu realizācijai.

Uzturēšanas izdevumi pērn, salīdzinot ar 2016. gadu, pieauguši par 128,2 miljoniem eiro jeb 7% un sasnieguši 1,97 miljardus eiro. Lielāko izdevumu pieaugumu veicināja izdevumi atalgojumam, precēm un pakalpojumiem. Pieaugums izdevumiem atalgojumam saistīts ar minimālās darba algas celšanu, pašvaldību darbinieku atalgojuma pieaugumu un jaunā pedagogu darba samaksas modeļa ieviešanu. Lielāko pieaugumu izdevumiem precēm un pakalpojumiem veicināja remontdarbi un iestāžu uzturēšanas pakalpojumi, kā arī izdevumi par komunālajiem pakalpojumiem. Uzturēšanas izdevumu pieaugumu veicināja subsīdijas un dotācijas, kas, salīdzinot ar 2016. gadu, pieaugušas par 8,2 miljoniem eiro jeb 5,2%.

2016. gadā pašvaldību budžetā bija pārpalikums 59 miljoni eiro, savukārt 2017. gadā, ņemot vērā strauju izdevumu pieaugumu, tai skaitā ES fondu projektiem, pašvaldību budžetā izveidojies 14,4 miljonu eiro deficīts. Ja pirmajos trijos 2017. gada ceturkšņos pašvaldību budžetā bija pārpalikums 74,7 miljoni eiro, tad pēdējais ceturksnis tika noslēgts ar 89 miljonu eiro deficītu, tādējādi būtiski ietekmējot gada rezultātu, informē Finanšu ministrija.