Pašlaik pieejamā virtuālā valūta ir digitālās valūtas veids, ko neemitē un negarantē nedz centrālā banka, nedz valsts iestādes, un tai nav likumīga valūtas vai naudas statusa. Tā ir ļoti riskanta valūta, kas parasti nav nodrošināta ar materiāliem aktīviem, arī Eiropas tiesību akti to neaizsargā, un tamdēļ patērētāji nevar cerēt uz tiesisko aizsardzību. Trīs Eiropas uzraudzības iestādes pauž satraukumu, ka aizvien vairāk patērētāju iegādājas virtuālo valūtu tieši ar cerību, ka tās vērtība turpinās augt, nemaz neapzinoties augsto risku zaudēt ieguldīto naudu.
Pēdējā laikā "Bitcoin", "Ripple", "Ether" un daudzas citas virtuālās valūtas ir bijušas ļoti nepastāvīgas, tās skārušas ievērojamas ikdienas cenu svārstības, brīdina Eiropas uzraudzības iestādes. Piemēram, "Bitcoin" cena krasi pieauga no 1000 eiro 2017. gada janvārī līdz vairāk nekā 16 000 eiro 2017. gada decembra vidū, bet 2018. gada februāra sākumā tā nokritās līdz 5000 eiro. Tiek lēsts, ka pašlaik kopējā virtuālās valūtas tirgus kapitalizācija visā pasaulē pārsniedz 500 miljardus eiro.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
