Otrais cilvēks Latvijas Bankā jeb kas pilda prezidenta pienākumus viņa prombūtnē  (116)

Likums par Latvijas Banku paredz, ka centrālās bankas prezidenta prombūtnes laikā Latvijas Bankas prezidenta pienākumus pilda viņa vietnieks. Tāpat vietnieks pilda centrālās bankas prezidenta pienākumus gadījumā, ja Latvijas Bankas prezidents atbrīvots no amata vai beidzies viņa pilnvaru laiks, līdz jauna Latvijas Bankas prezidenta apstiprināšanai.

Latvijas Bankas prezidenta vietniece ir plašākai sabiedrībā maz zināmā Zoja Razmusa. Viņa Latvijas Bankā strādā jau kopš 1993. gada, bijusi Monetārās politikas pārvaldes vadītāja vietniece, piedalījusies šīs pārvaldes veidošanā un funkciju attīstīšanā un izpildē, liecina centrālās bankas mājaslapā publicētā informācija.

Razmusa pārstāvējusi Latvijas Banku Eiropas Centrālo banku sistēmas Monetārās politikas komitejas Valsts finanšu darba grupā un Banku uzraudzības komitejā, darbojusies Eiropas Centrālo banku sistēmas Finanšu stabilitātes komitejā un Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas Konsultatīvajā speciālistu komitejā, ir daudzu publikāciju autore. Pirms darba Latvijas Bankā Razmusa strādāja Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūtā, kā arī Rīgas Tehniskajā universitātē par vecāko pasniedzēju.

Saeima 2011. gada februārī apstiprināja Razmusu par Latvijas Bankas padomes locekli, bet 2014. gada martā parlaments apstiprināja viņu uz sešu gadu pilnvaru termiņu Latvijas Bankas prezidenta vietnieka amatā.

No amata atbrīvot var tikai Saeima

Latvijas Bankas prezidentu amatā ievēl Saeima, un arī atbrīvot no amata viņu var tikai Saeima. Pirms termiņa Saeima var atbrīvot Latvijas Bankas prezidentu gadījumā, ja saņemts viņa personīgs iesniegums par atkāpšanos no amata.

Pirms termiņa Latvijas Bankas prezidentu no amata var atbrīvot arī gadījumā, ja viņš ir izdarījis smagu pārkāpumu, taču šajā gadījumā Saeima var lemt par centrālās bankas prezidenta atbrīvošanu no amata tikai pēc tam, kad ir stājies spēkā notiesājošs tiesas spriedums. Latvijas Bankas prezidents Saeimas lēmumu par atbrīvošanu no amata var pārsūdzēt.

Jau ziņots, ka KNAB darbinieki piektdien, 16. februārī, veikuši kratīšanu Rimšēviča darbavietā un privātīpašumā Langstiņos. Savukārt sestdien vakarā Rimšēvičs un viņa advokāts Saulvedis Vārpiņš astoņas stundas pavadīja KNAB telpās un pēc tam tika aizvests ar likumsargu auto.

Ne KNAB, ne Rimšēviča advokāts līdz šim nav snieguši informāciju par notikušā iemesliem. Premjers Māris Kučinskis svētdien paziņoja, ka KNAB piemērojis aizdomās turētā statusu Latvijas Bankas prezidentam.

Valdības vadītājs, finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola un valdība seko līdzi tam, lai Latvijas Banka pilnvērtīgi un kvalitatīvi pildītu visus šai iestādei uzticētos pienākumus. Nav nevienas pazīmes, kas liecinātu par draudiem Latvijas finanšu sistēmai, uzsver premjers.

Pirmdien tiks sasaukta Ministru kabineta ārkārtas sēde. Tāpat pirmdien sasaukta Saeimas Nacionālās drošības komisijas sēde.

Rimšēvičs patlaban aizvada trešo termiņu centrālās bankas prezidenta amatā, un pašreizējā termiņa pilnvaras beidzas 2019. gada decembrī.

Rimšēviča karjera Latvijas Bankā ilgst jau kopš deviņdesmito gadu sākuma. 1992. gada vasarā Rimšēvičs tika apstiprināts Latvijas Banka prezidenta vietnieka amatā un strādāja šajā postenī līdz 2001. gada decembrim, kad pirmo reizi tika ievēlēts Latvijas Bankas prezidenta amatā. Atkārtoti centrālās bankas prezidenta amatā Saeima viņu pārvēlēja 2007. gadā un 2013. gadā.

Saskaņā ar likumu par Latvijas Banku centrālās bankas prezidentu amatā ievēlē Saeima pēc ne mazāk kā desmit Saeimas deputātu ierosinājuma. Latvijas Bankas prezidenta pilnvaru laiks ir seši gadi. Likumā nav noteikti ierobežojumi, cik reizes pēc kārtas viena persona var ieņemt Latvijas Bankas prezidenta amatu.