Latvijas Banka veikusi nepieciešamās darbības, lai nodrošinātu "ABLV Bank" ar finanšu līdzekļiem monetārās politikas operāciju ietvaros, svētdien preses konferencē sacīja Latvijas Bankas padomes loceklis Edvards Kušners.
Latvijas Banka vērtspapīru iegādes programmas ietvaros iegādājusies vērtspapīrus, tā palīdzot bankai iegūt naudas resursus. Latvijas Banka gatava to darīt arī turpmāk, sacīja Kušners. No "ABLV Bank" iegādāti Latvijas valsts vērtspapīri valsts sektora vērtspapīru pirkšanas programmā, skaidro centrālā banka.
Pēc viņa teiktā, tiek izskatīta iespēja piešķirt ārkārtas likviditātes palīdzību bankai.
Tās ir standarta darbības, kas tiek veiktas šādos gadījumos, skaidroja centrālās bankas pārstāvis un vērsa uzmanību, ka Latvijas Bankas kolēģi strādā 24 stundu režīma, norit aktīva informācijas apmaiņa ar Eiropas Centrālo banku (ECB) un Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK).
"Esam iepludinājuši bankā naudu un esam gatavi to darīt arī turpmāk ārkārtas finanšu palīdzības ietvaros atbilstoši visiem kritērijiem," teica Kušners un skaidroja, ka atbalsts tiks turpināts, kamēr atbildīgās institūcijās – ECB un FKTK – uzskatīs, ka palīdzības sniegšana "ABLV Bank" ir jēgpilna.
Līdz šim "ABLV Bank" iepludinātās summas Latvijas Bankas padomes loceklis nevēlējās minēt, tāpēc ka šis jautājums skar finanšu stabilitāti.
Kušners arī skaidroja: kaut arī "ABLV Bank" sniegto palīdzību sauc par ārkārtas palīdzību, tas nav nekāds īpašs finanšu instruments, kas radīts vienai bankai vai būtu kāda labvēlība, un tā ir standarta palīdzība.
"Tā ir tradicionāla centrālās bankas funkcija nodrošināt likviditāti finanšu tirgū. Situācijās, kad ir ārkārtas situācija, mums ir ārkārtas procedūras, kas ir ātrākas un kur ir nepieciešams Latvijas Bankas padomes lēmums. Līdz ar to arī Latvijas Bankas padome strādā brīvdienās, lai nekavētu šo finanšu problēmu risināšanu, ciktāl tas bankai nepieciešams un ciktāl uzraugošās institūcijas uzskata to par lietderīgu," komentēja centrālās bankas pārstāvis.
Šādu atbalstu Latvijas Banka gatava sniegt, kamēr FKTK un ECB uzskata to par jēgpilnu. Otrs ierobežojums ir fiziskais ierobežojums jeb vērtspapīru apjoms, jo Latvijas Banka pret izsniegto naudu ņem ķīlu. "Cik vērtspapīru ir, tik var pretī saņemt finanšu līdzekļus," sacīja Kušners.
Svarīgs ir arī finanšu lietderības apsvērums, proti, cik banka pati uzskata par lietderīgu prasīt šos līdzekļus, jo atšķirībā no citiem Latvijā piedzīvotiem kredītiestāžu problēmu gadījumiem patlaban bankai problēmas nav tādēļ, ka "banka ir līdz kaut kam novesta". Bankai ir nopietnas reputācijas problēmas, nevis likviditātes problēmas kā primārā problēma. Un tieši reputācija ir izraisījusi likviditātes problēmu. Latvijas Banka var tikai palīdzēt cīnīties ar sekām, bet cēloņu novēršanu var veikt tikai banka pati.
FKTK priekšsēdētāja vietniece Gunta Razāne skaidroja: tas, ka "ABLV Bank" ir ierobežotas konkrētas darbības ASV dolāros, ir pats par sevi saprotams, jo ASV lēmums tieši virzīts uz to, lai banka nevarētu veikt norēķinus ASV dolāros viņu sistēmā. Savukārt eiro norēķinus "ABLV Bank" veic.
FKTK nevar apstiprināt, ka redzētu, ka ir pastiprināta noguldījumu aizplūde no bankas.
Viens no iemesliem, kāpēc ECB deleģējusi trīs FKTK pārstāvjus novērot banku, ir, lai laicīgi ievērotu un spētu apturēt, ja būtu redzams pārlieku liels finanšu aizplūdums no bankas.
Savukārt banka paziņojumā medijiem svētdienas pievakarē norāda, ka saskaņā ar pēdējiem publiskiem pārskatiem "ABLV bankas" rīcībā bija pieejami vērtspapīri gandrīz 1,7 miljardu eiro apjomā, kas ir pilnīgi pietiekami likviditātes nodrošināšanai arī šajā nestandarta situācijā, kas radusies pēc ASV Finanšu ministrijas paziņojuma.
Vērtspapīru darījumi no Latvijas Bankas puses tiek organizēti, lai banka nodrošinātos ar papildu līdzekļiem, tādējādi vēl vairāk stiprinot bankas likviditāti un naudas līdzekļu rezerves. Tā ir viena no standarta procedūrām, kas var tikt piemērota šādās situācijās, teikts paziņojumā.
Banka ar grūtībām saskaras pēc tam, kad 13. februārī ASV Valsts kases Finanšu noziegumu apkarošanas institūcija ("FinCEN") paziņoja par plāniem vērsties pret "ABLV Bank" par iesaistīšanos naudas atmazgāšanas shēmās.
Daļa "ABLV Bank" partneru ierobežojuši sadarbību ar banku.
FKTK nekomentē, vai varētu tikt noteikti kādi ierobežojumi līdzekļu izņemšanai no "ABLV Bank", jo banka ir tiešā ECB uzraudzībā, un ECB var noteikt ierobežojumus. Tomēr FKTK nepārtraukti uztur dialogu ar ECB.
Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola uzsvēra, ka viens no "ABLV Bank" uzdevumiem ir pārliecināt ECB gan par likviditāti, gan tālākās darbības iespējām.
Ministre arī uzsvēra, ka ASV publicētais ziņojums par "ABLV Bank", kurā paustas bažas par bankas iesaistīšanos naudas atmazgāšanā, ir pagaidu ziņojums un bankai un citām pusēm ir laiks skaidrot, dot argumentus, sadarboties. "Neliela iespēja, bet ir dota. Līdz ar to lielā mērā tas, cik gatava būs banka sadarboties, atvērt banku, noteikt visu informāciju noteiks arī bankas tālāko likteni," sacīja ministre.
Viņa uzsvēra, ka valdība no savas puses nav iecietīga pret naudas atmazgāšanu un nekad nepieļaus, ka mūsu finanšu sektors varētu tikt izmantots šādām darbībām.
Savukārt FKTK uzsver, ka kopumā patlaban Latvijas bankas ar ievērojamu rezervi nodrošina regulējošo prasību izpildi un kapitāla un likviditātes rādītāji ir augstā līmenī.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
