No valsts neprasām nevienu centu, skaidro 'ABLV Bank' līdzīpašnieks Bernis  (74)

"ABLV Bank" lūgusi Latvijas Bankai pretimnākšanu, nopērkot tās vērtspapīrus vai izsniedzot aizdevumu pret vērtspapīru ķīlu, skaidro komercbankas valdes priekšsēdētājs. "Runa ir par bankas īpašumā esošo augstas kvalitātes vērtspapīru pārdošanu, lai banka varētu stabilizēt situāciju un īsā laika posmā normalizēt darbību."

Jau ziņots, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) svētdien, 18. februārī, ārkārtas padomes sēdē nolēma uz laiku noteikt "ABLV Bank" maksājumu ierobežojumus, liedzot veikt debeta operācijas klientu kontos jebkurā valūtā.

Lēmums pieņemts, izpildot Eiropas Centrālās bankas (ECB) instrukciju. ECB tieši uzrauga "ABLV Bank".

ECB norāda, ka šāds lēmums nepieciešams, lai dotu "ABLV Bank" pietiekamu laiku, lai stabilizētu esošo situāciju.

"ABLV Bank" strādā FKTK pilnvarnieku grupa, kas nodrošina nepieciešamo uzraudzības darbību veikšanu un informācijas apmaiņu.

Maksājumu ierobežojumi stājušies spēkā 19. februārī, pusnaktī, un ir spēkā līdz nākamajam FKTK lēmumam.

Banka ar grūtībām saskaras pēc tam, kad 13. februārī ASV Valsts kases Finanšu noziegumu apkarošanas institūcija (FinCEN) rosināja liegt "ABLV Bank" nodrošināt korespondentkontus ASV dolāru valūtā. ASV iestāde banku vaino "institucionalizētā naudas atmazgāšanā", kukuļdošanā, bet līdz pat 90% tās klientu atbilst augsta riska klasifikācijai. Banka visus pārmetumus noliedz. Bankai pēc FinCEN paziņojuma publicēšanas dotas 60 diena, lai skaidrotu ASV pusei savu pozīciju.

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) svētdien uzsvēra, ka ASV publicētais ziņojums par "ABLV Bank", kurā paustas bažas par bankas iesaistīšanos naudas atmazgāšanā, ir pagaidu ziņojums un bankai un citām pusēm ir laiks skaidrot, dot argumentus, sadarboties. "Neliela iespēja, bet ir dota. Līdz ar to lielā mērā tas, cik gatava būs banka sadarboties, atvērt banku, noteikt visu informāciju noteiks arī bankas tālāko likteni," sacīja ministre.