Ņemot vērā bankas "ABLV Bank" lūgumu un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas atbalstošo viedokli, Latvijas Bankas padome ir pieņēmusi lēmumu par aizdevuma piešķiršanu "ABLV Bank" 97,5 miljonu eiro apmērā pret drošu, augsti likvīdu vērtspapīru ķīlu.
Šajā finanšu tirgus darījumā nekādā veidā netiek izmantoti valsts budžeta līdzekļi, skaidro centrālā banka.
Latvijas Banka īpaši uzsver, ka vērtspapīru ķīlas vērtība būtiski pārsniedz aizdevuma apjomu.
"Mūsu uzdevums ir izrēķināt, vai tie vērtspapīri, ko piedāvā banka, ir droši. Savukārt šo aizdevumu lietderību vērtē finanšu uzraugošās institūcijas: tā ir Eiropas Centrālā banka un Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK). Tā nav mūsu izvēle – noteikt, vai ir vajadzīgs šāds aizdevums bankai," pirms ārkārtas Ministru kabineta sēdes pirmdien uzsvēra Latvijas Bankas padomes loceklis Edvards Kušners.
Vaicāts, kādēļ aizdevums nav 480 miljoni eiro, Kušners pauda, ka Latvijas Bankai ir iesniegti vērtspapīri par citu summu, un no šīs summas banka var izsniegt 97,5 miljonus eiro. "Tas ir vēl pie nosacījuma, ja tiek saskaņoti līgumi un banka ir gatava to izpildīt. Mēs no savas puses lēmumus esam pieņēmuši, balstoties uz Finanšu un kapitāla tirgus komisijas un Eiropas Centrālās bankas atzinumiem. Es gribu vērst uzmanību, ka tā nav nodokļu maksātāju nauda, tie ir Latvijas Bankas ģenerēti līdzekļi pret ļoti drošu ķīlu," pauda Latvijas Bankas pārstāvis.
"Tas no valsts puses ir tikai un vienīgi normāls finanšu darījums," uzmanību vērsa Kušners.
Iepriekš "ABLV Bank" informēja, ka tā nolēmusi ieķīlāt daļu no tās rīcībā esošajiem vērtspapīriem, pretī lūdzot Latvijas Bankai piešķirt aizdevumu līdz 480 miljonu eiro apmērā. Bankas rīcībā šobrīd ir pieejami vērtspapīri gandrīz 1,57 miljardu eiro apmērā.
Tas ir normāls biznesa darījums, ko Latvijas Banka veiktu arī citos darbības apstākļus," pēc valdības ārkārtas sēde uzsvēra finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).
"Šī situācija būtiski atšķiras no iepriekšējiem banku glābšanas gadījumiem. Tas ir pilnīgi cits gadījums. Tā nabas saite kopš 2008. gada starp valsti un bankām, kad valsts agrāk mēdza glābt bankas, ieguldot savus līdzekļus, vairs neeksistē. Arī šajā gadījumā valsts ne ar vienu savu eiro neriskēs, lai banku glābtu," uzsvēra finanšu ministre.
Līdzšinējie pasākumi, ko veikusi Latvijas Banka, nav "nekādi glābšanas pasākumi", bet gan Latvijas Bankai un nodokļu maksātājiem "ļoti izdevīgi darījumi", apgalvoja politiķe.
Ar 97,5 miljoni eiro gan nepietiks, lai nodrošinātu pat īstermiņa likviditāti, atzina finanšu ministre.
FKTK vērtējumā bankai jāspēj parādīt, ka tuvāko dienu laikā tā spēj nodrošināt finansējumu apmēram pusmiljarda eiro apmērā. "Tas ir bankas uzdevums parādīt, vai ir skaidrs plāns, kā šādus resursus nodrošināt. Pretējā gadījumā, visticamāk, ECB neatcels ["ABLV Bank"] darbības ierobežojumus," skaidroja Reizniece-Ozola.
Tāpat Reizniece-Ozola vērsa žurnālistu uzmanību, ka "ABLV Bank" nav sistemātiski nozīmīga Latvijas tautsaimniecībai.
"ABLV Bank" ir pēc aktīviem trešā lielākā banka Latvijā, taču tās bizness pamatā vērsts uz ārvalstu klientu apkalpošanu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
