Pieeja ES noslēpumiem un pieredze atmazgāšanā – ārvalstu mediji par Latvijas banku skandālu  (178)

"Financial Times" atgādina, ka ne visas Eiropas valstis bijušas gandarītas par Latvijas pievienošanos eirozonai 2014. gadā. Piemēram, Francija mudināja Latvijas dalību eirozonā atlikt, jo draudus radīja nerezidentu noguldījumu apjoms Latvijas bankās, kas galvenokārt nācis no Krievijas un citām bijušās PSRS valstīm. Medijs tomēr uzsver, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) pēdējos gados ir centusies atbrīvoties no netīkamās reputācijas, ka Latvija palīdz ārvalstniekiem Eiropas Savienībā ievest aizdomīgas izcelsmes naudu.

Britu medijs "The Times" akcentē, ka Rimšēviča aizturēšana rada bažas, jo viņam caur Eiropas Centrālo banku ir pieeja konfidenciālai informācijai par Eiropas Savienību un NATO. Tam piekrīt arī laikraksts "Daily Mail", norādot, ka Krievija nu var censties šantažēt Latviju, jo austrumu kaimiņa drošības dienesti un organizētās noziedzības grupējumi kontrolē nelikumīgos naudas pārskaitījumus uz ārvalstīm.

"Daily Mail" pauž viedokli, ka FKTK darbu mazāk objektīvu darot fakts, ka banku uzrauga priekšnieks Pēters Putniņš iepriekš strādājis Rimšēviča padotībā.

"Daily Mail" arīdzan sīki pievērsies Latvijas pieredzei naudas atmazgāšanā, pieminot tā dēvēto "Magņitska lietu", kurā 230 miljonus Krievijas nodokļu maksātāju naudas piesavinājās vairāki privāti uzņēmumi. Liela daļa naudas šajā lietā izvesta caur Latviju.

"Daily Mail" atgādina arī par tā dēvēto "Laundromat" pētījumu, kurā žurnālisti izgaismojuši, kā no Krievijas vairāku gadu laikā esot nelegāli izvesti un atmazgāti, tostarp caur Latvijas bankām, vismaz 20 miljardi dolāru no 19 bankām.

Pieminēts arī Francijas piespriestais sods "Rietumu bankai" 80 miljonu eiro apmērā tā dēvētajā "France Offshore" lietā, kur prokuratūra "Rietumu bankas" vadītājam Aleksandram Pankovam prasīja piemērot četrus gadus ilgu cietumsodu, ko tiesa tomēr piemēroja nosacīti. Banka iesaistīta naudas atmazgāšanas shēmā, palīdzot legalizēt 203 miljonus eiro, raksta avīze.

Britu raidsabiedrība BBC atgādina par jūlijā FKTK piemēroto sodu "Norvik bankai" un "Rietumu bankai", jo tās nav ievērojušas regulējošo normatīvo aktu prasības noziedzīgi iegūtu līdzekļu un terorisma finansēšanas novēršanas jomā, proti, šīs bankas izmantotas, lai apietu pret Ziemeļkoreju noteiktās starptautiskās sankcijas. Par līdzīgiem pārkāpumiem iepriekš uzraugs sodīja vēl trīs Latvijas kredītiestādes – AS "Reģionālā investīciju banka", AS "Baltikums Bank" un AS "Privatbank".

Bez ārvalstu mediju uzmanības nav palicis arī 2008. gada "Parex" bankas krahs, kas skatīts kontekstā ar Latvijas ieslīgšanu dziļā finanšu krīzē.

Jau ziņots, ka FKTK svētdien, 18. februārī, ārkārtas padomes sēdē nolēma uz laiku noteikt "ABLV Bank" maksājumu ierobežojumus, liedzot veikt debeta operācijas klientu kontos jebkurā valūtā. Lēmums pieņemts, izpildot "ABLV Bank" tiešā uzrauga Eiropas Centrālās bankas (ECB) instrukciju.

"ABLV Bank" strādā FKTK pilnvarnieku grupa, kas nodrošina nepieciešamo uzraudzības darbību veikšanu un informācijas apmaiņu.

Banka ar grūtībām saskaras pēc tam, kad 13. februārī ASV Valsts kases Finanšu noziegumu apkarošanas institūcija (FinCEN) rosināja liegt "ABLV Bank" nodrošināt korespondentkontus ASV dolāru valūtā. ASV iestāde banku vaino "institucionalizētā naudas atmazgāšanā", kukuļdošanā, bet līdz pat 90% tās klientu atbilst augsta riska klasifikācijai. Banka visus pārmetumus noliedz. Bankai pēc FinCEN paziņojuma publicēšanas dotas 60 dienas, lai skaidrotu ASV pusei savu pozīciju.

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) svētdien uzsvēra, ka ASV publicētais ziņojums par "ABLV Bank", kurā paustas bažas par bankas iesaistīšanos naudas atmazgāšanā, ir pagaidu ziņojums un bankai un citām pusēm ir laiks skaidrot, dot argumentus, sadarboties. "Neliela iespēja, bet ir dota. Līdz ar to lielā mērā tas, cik gatava būs banka sadarboties, atvērt banku, noteikt visu informāciju noteiks arī bankas tālāko likteni," sacīja ministre.