"ABLV Bank" nedienas pa Latvijas tautsaimniecību un iekšzemes kopproduktu nesitīs tik spēcīgi kā finanšu krīze mūsu valstī pirms desmit gadiem, taču šo notikumu ietekmē varētu samazināties banku ārvalstu klientu jeb nerezidentu apkalpošanas segmenta apjoms, sarunā ar portālu "Delfi" teica bijušais Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents Mārtiņš Bičevskis.
Arī ekonomists Uldis Osis lēš, ka "ABLV Bank" ķeza "kaut kādu ietekmi" uz tautsaimniecību atstās, taču vēl esot pāragri spriest, kādu. "Šai bankai ir savs klientu kopums, kas tā vai savādāk tomēr spēlē kaut kādu lomu Latvijas tautsaimniecībā – lielāku vai mazāku, to arī ir šobrīd diezgan grūti pateikt, jo nav tādas analīzes," teica Osis.
Osis uzsver, ka bankas, kas "mēģina lavierēt starp Rietumu un Austrumu tirgiem, iet kā pa naža asmeni, un ir tikai laika jautājums, kad notiks avārija", jo šajos tirgos valda atšķirīgi spēles noteikumi un principi. "Ja Rietumos tik piemērotas sankcijas pret kādām valstīm, tad visiem biznesiem, tajā skaitā bankām, ir jāievēro šie noteikumi. Austrumos ir savādāka attieksme pret šādiem aizliegumiem, sankcijām – tiek mēģināts tās apiet," sacīja Osis.
Taujāti par to, vai un kā atšķiras "ABLV Bank" nedienas no "Parex bankas" un "Latvijas Krājbankas" krīzes, eksperti uzsver, ka gadījumi patiešām ir atšķirīgi – šoreiz runa nav par bankas likviditāti, bet gan reputāciju un darbības praksi.
""Latvijas Krājbankas", arī ''Parex bankas" gadījumā izskatās, ka bija tīrākā bankas izlaupīšana no bankas īpašnieku puses. Šinī gadījumā tas tā šobrīd neizskatās. Drīzāk gan bankas prakse, apejot sankcijas, kas noveda pie bankas darbības ierobežošanas un grūtībām ar finanšu operācijām. Bankas kapitāls un aktīvi it kā nav tā pretlikumīgi kaut kā atsavināti. Vienkārši bankai ir grūtības savas ne sevišķi veiksmīgas biznesa prakses dēļ, un tur ir tā galvenā atšķirība,'' skaidroja Osis.
""Parex bankas'' un ''Krājbankas'' gadījumā bija finanšu stiprības krīze, kad vai nu ārēju vai citu iemeslu dēļ konkrētai finanšu institūcijai nepietika resursu jautājumus tādā tempā risināt. Šī situācija ir pilnīgi atšķirīga ar to, ka tā ir reputācijas krīze. Bankai, līdzīgi kā jebkuram citam uzticības biznesam, reputācija pēc būtības ir vislielākais aktīvs un vērtība," uzsvēra Bičevskis. Vaicāts par to, vai "ABLV Bank" ir cerības atkopties un izdzīvot pēc šāda trieciena, viņš atbildēja apstiprinoši, norādot, ka pasaulē ir ne mazums piemēru, kad daudz lielākām bankām izdodas noturēties pēc skandāliem par miljardos mērāmiem neveiksmīgiem finanšu darījumiem.
"Šajā gadījumā arī uzraugi ir iesaistījušies, lai mazinātu tos riskus, kas ir saistīti ar likviditātes krīzi un bankai ļautu atrast jaunus veidus un risinājumus, kā to izdarīt. Tas ir iespējams un, ja to ātri un savlaicīgi menedžē, tad tos jautājumus var atrisināt," teica Bičevskis. Viņš skaidroja, ka "ABLV Bank" ir pietiekami liela klientu bāze un tā ir gana jaudīga, lai situāciju risinātu, tiesa, šobrīd notiekošais var samazināt "bankas lielumu un vērtīgumu priekš akcionāriem", jo reputācijas atgūšana ir ilgstošs process.
"ABLV Bank" ir pēc aktīviem trešā lielākā banka Latvijā. Pērn trešā ceturkšņa beigās "ABLV Bank" bija otra lielākā noguldījumu piesaistītāja starp Latvijas bankām. "ABLV Bank" noguldījumos bija piesaistījusi 2,68 miljardus eiro, un pamatā šo summu – 2,59 miljardus eiro – veido pieprasījumu noguldījumi.
"ABLV Bank" piesaistīto noguldījumu apmērs gan pērn samazinājās, kas saistīts ar atteikšanos no sadarbības ar augsta riska klientiem.
"ABLV Bank" lielākie akcionāri ir Oļegs Fiļs, Ernests Bernis un Nika Berne, kam uz tiešas un netiešas līdzdalības pamata pieder 87,03% no bankas pamatkapitāla.
Jau ziņots, ka svētdien, 18. februārī, "ABLV Bank" tika noteikti maksājumu ierobežojumi un liegts veikt debeta operācijas klientu kontos jebkurā valūtā. Šādu lēmumu Finanšu un kapitāla tirgus komisija pieņēma, izpildot "ABLV Bank" tiešā uzrauga Eiropas Centrālās bankas instrukciju.
"ABLV Bank" ar grūtībām saskaras pēc tam, kad 13. februārī ASV Valsts kases Finanšu noziegumu apkarošanas institūcija (FinCEN) rosināja liegt "ABLV Bank" nodrošināt korespondentkontus ASV dolāru valūtā. ASV iestāde banku vaino "institucionalizētā naudas atmazgāšanā", kukuļdošanā, bet līdz pat 90% tās klientu atbilst augsta riska klasifikācijai. Banka visus pārmetumus noliedz. Bankai pēc FinCEN paziņojuma publicēšanas dotas 60 dienas, lai skaidrotu ASV pusei savu pozīciju.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
