Pēdējās dienās "ABLV Bank" nedienas kļuvušas par vienu no apspriestākajiem tematiem Latvijā, kā arī pievērsušas ārzemju mediju uzmanību, tāpēc portāls "Delfi" piedāvā aplūkot faktus un skaitļus, lai iepazītos ar to, kad radās un kāda ir trešā lielākā Latvijas banka.
Jau ziņots, ka pēc ASV finanšu institūciju apsūdzībām par naudas atmazgāšanu un korupciju bankas piesaistīto noguldījumu apjoms samazinājies par vairākiem simtiem miljonu eiro, bet Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) nolēmusi uz laiku noteikt "ABLV Bank" maksājumu ierobežojumus, liedzot veikt debeta operācijas klientu kontos jebkurā valūtā.
Pati banka atgādina, ka ASV pārmestās sūdzības bankai ir iespēja atspēkot 60 dienu laikā, un visas apsūdzības noliedz.
"ABLV Bank" problēmsituācija būtiski atšķiras no "Parex" un "Krājbankas", portālam "Delfi" skaidroja eksperti. Taujāti par to, vai un kā atšķiras "ABLV Bank" nedienas no "Parex bankas" un "Latvijas Krājbankas" krīzes, vairāki eksperti "Delfi" uzsvēra, ka gadījumi patiešām ir atšķirīgi – šoreiz runa nav par bankas likviditāti, bet gan reputāciju un darbības praksi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
