Vizīte lielā, ar kamerām ieskautā villā, tikšanās ar Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču, kā arī saruna ar kādu ietekmīgu viņa paziņu Renāru Kokinu, kurš uz lapiņas uzraksta "100 000 eiro mēnesī" un dod mājienus, ka Latvijā tā ir pieņemts. To intervijā aģentūrai AP stāsta "Norvik bankas" lielākais akcionārs, Lielbritānijā dzīvojošais krievu izcelsmes uzņēmējs Grigorijs Guseļņikovs.
Guseļņikovs intervijā AP stāsta, ka ar Latvijas Bankas vadītāju Rimšēviču iepazinies 2015. gadā. Abus iepazīstinājis kāds Renārs Kokins, kurš ar Guseļņikovu jau iepriekš esot bijis pazīstams. Kokins stādījies priekšā kā vīrs, kurš "labi pārzinot valsts politisko ainavu", skaidro Guseļņikovs.
Kokins Guseļņikovu ielūdza ciemos uz savu lielo villu un pēc neilga laika esot ieradies arī Rimšēvičs, kurš "villā iebrāzies neklauvējot", atceras Guseļņikovs.
Rimšēvičs esot runājis tieši un bez aplinkiem. Guseļņikovam Rimšēvičs atklājis, ka varot "palīdzēt" atrisināt viņa bankā esošās problēmas, ja vien vīrietis sadarbosies ar Kokinu. Latvijas Bankas prezidentam esot "ciešs un privāts kontakts ar vietējo finanšu regulatoru", Rimšēviča teikto tagad intervijā AP atcerējies Guseļņikovs.
Saruna nebijusi ilga, Rimšēvičs jau pēc 10 minūtēm aizgājis prom un palicis Kokins, kurš vārdu "maksājums" neizmantoja, viņš tikai uz lapiņas uzrakstīja "100 000 mēnesī". Padevis to Guseļņikovam, sakot, ka tas ir veids, kā Latvijas bankas sadarbojas, intervijā stāsta baņķieris.
Pēc nelielās sanāksmes Guseļņikovs izlēma, ka kukuli nemaksās, jo saprata, ka, vienreiz veicot šo maksājumu, vīri varētu viņu šantažēt arī turpmāk. Vēlāk uz Kokina zvaniem Guseļņikovs vairs neatbildēja.
Aptuveni gadu vēlāk Guseļņikova brālis ielūdza viņu uz kāda jauna drauga dzimšanas dienas pasākumu. Ierodoties svinībās, Guseļņikovs saprata, ka šis "jaunais draugs" ir neviens cits kā vien Kokins, kurš baņķierim atkal uzbāzies ar ideju par sadarbību. Pāris nākamās nedēļas Guseļņikovs mēģināja turēties pie sava, tomēr viņš saprata, ka ik reizi, kad atteicies maksāt, viņa bankai parādījušies arvien jauni regulējumu pasākumi. Piemēram, pēkšņi pieaudzis bankas obligātā kapitāla minimums, kas spiestu banku norakstīt savu aktīvu vērtību.
Guseļņikovs arī stāsta, ka Kokins un Rimšēvičs vēl pāris reizes mēģināja noskaidrot Guseļņikova pozīciju darījumā un ar katru tikšanās reizi Rimšēvičs esot palicis arvien nepacietīgāks. Viņš esot draudējis, ka, ja Guseļņikovs nesadarbosies, viņa banka drīz vien tiks likvidēta.
Jau ziņots, ka Guseļņikovs intervijā aģentūrai AP paziņojis, ka Rimšēvičs gadiem ilgi izspiedis kukuļus no viņa vadītās kredītiestādes.
"Norvik banka" iesniegusi starptautiskā arbitrāžā prasību pret Latvijas valsti, kurā apgalvots, ka kāda "augsta ranga Latvijas amatpersona" esot centusies izspiest no bankas kukuļus, ļaunprātīgi izmantojot savu dienesta stāvokli, ziņo LETA. Guseļņikovs AP apgalvojis, ka ar Rimšēviču saistītas personas prasījušas bankai atmazgāt no Krievijas nākušus finanšu līdzekļus, kā arī norādījis uz ciešajām saitēm ar Krievijas amatpersonām.
Foto: AP
KNAB vadītājs Jēkabs Straume pirmdien žurnālistiem apliecināja, ka KNAB neprasīs apcietināt Rimšēviču, bet gan ir piemērojis drošības naudu.
Kā sacīja Rimšēviča advokāts Saulvedis Vārpiņš, KNAB Rimšēvičam noteicis 100 000 eiro drošības naudu, kas jau esot iemaksāta Valsts kases kontā. To samaksājis kāds labs bankas prezidenta draugs.
Straume pirmdien žurnālistus informēja, ka KNAB 15. februārī sācis kriminālprocesu pret augsta ranga LB amatpersonu pēc Krimināllikuma 320. panta 4. daļas par kukuļa pieprasīšanu, izspiešanu vai pieņemšanu, ja to izdarījusi organizēta grupa vai valsts amatpersona, kas ieņem atbildīgu stāvokli, vai ja kukulis pieņemts pēc tā izspiešanas. Turklāt KNAB zināms, ka kukuļa apmērs bijis ne mazāk kā 100 000 eiro.
Valsts amatpersonas pēc Rimšēviča aizturēšanas uzstāja, ka viņam no amata būtu jāatkāpjas. Likums noteic, ka Latvijas Bankas prezidentu var atbrīvot no amata tikai pēc viņa paša vēlēšanās vai arī pēc tam, kad ar tiesas spriedumu atzīta viņa vaina noziedzīgā nodarījumā.
Rimšēvičs, kurš patlaban aizvada trešo termiņu centrālās bankas prezidenta amatā, atkārtoti uz šo amatu vairs neplāno pretendēt. "Es tā domāju. Viss jau ir pateikts - par veselību ir, par izglītību ir. Eiro ir ieviests," pērnā gada novembrī raidījumā "Delfi TV ar Jāni Domburu" sacīja Rimšēvičs, vaicāts, vai pēc diviem gadiem būs gana šajā amatā.
Pašreizējā termiņa pilnvaras Rimšēvičam beigtos 2019. gada decembrī.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
